Labdien,

Mani sauc Ania, un man ir autisms. Pašlaik man nav neviena, pie kā vērsties. Nesen nomira mans tēvs (māte mirusi jau pirms 3 gadiem), un viņš atstāja man un manai māsai parādus. Manai māsai ir garīgā invaliditāte, tāpēc tagad es esmu atbildīga par viņu.

Autisma dēļ man ir milzīgas grūtības atrast un noturēt darbu. Intelektuāli viss ir kārtībā, es pat esmu virs vidējā līmeņa, bet mana uzvedība nedaudz atšķiras no neirotipiskas personas (bez autisma) uzvedības, un tādēļ esmu neizdevīgā situācijā darba intervijās: „personāldaļas dāmas” domā ļoti shēmatiski un interpretē manas atšķirības man par sliktu. Katrs darbs, ko man izdodas atrast, ir krietni zemāks par manām spējām, un es vienmēr kļūstu par mobinga upuri. Parasti no maniem priekšniekiem, bet pēdējā darbā mani vajāja kolēģi. Par to es samaksāju ar depresiju un nepieciešamību meklēt palīdzību pie psihiatra.

Es arī neesmu pilnībā fiziski vesels, man ir smaga autoimūna slimība – ja nebūtu tā, es strādātu, piemēram, ražošanā, bet diemžēl es nevaru stāvēt, strādājot.

Mans sapnis ir iegūt psiholoģijas grādu un specializēties palīdzībā tādiem cilvēkiem kā es: autistiem, kuri dzīvē sastopas tikai ar šķēršļiem. Man ir augstākā izglītība, bet darba tirgū tā ir pilnīgi bezjēdzīga.

Pašlaik es vēlos atmaksāt tēva atstātos parādus un iegūt līdzekļus ne tikai māsas aprūpei, bet arī kādas apmācības vai pēcdiploma studiju apguvei, kas ļautu man paaugstināt kvalifikāciju un nopelnīt nedaudz vairāk par minimālo algu. Psiholoģijas studiju pabeigšana ir nākamais solis, un es vēlos to sasniegt ar saviem spēkiem.