mans stāsts ir mazliet dīvains... Es nezinu, vai mani vispār sapratīs.

Pasaulē ir daudz pusaudžu, kuriem ir problēmas. Es cīnījos ar sevi un cietu no garīgām slimībām - trauksmes, depresijas, sociālās fobijas. agrā bērnībā es aizrāvos ar aizliegtām vielām... gandrīz nomiru, bet divdesmit gados biju cietumā.

pēkšņi man nebija neviena, tikai pāris mīlošu cilvēku.

daži mani pameta, un es pat nespēju atvadīties...

Pēc gadiem esmu mājās, un man ir grūti dzīvot normālu dzīvi. bet es gribu! Es mēģināšu. Man ir divas darbavietas... bet man dzīvē ir palikuši parādi. Es nezinu, kad es to varēsēšu atmaksāt. Algas manā valstī ir mazas, un es cenšos nopelnīt pastāvīgi. ja nestrādāju, meklēju "bezmaksas naudu" un anketas internetā. Man tuvojas trīsdesmit gadi, un es sāku domāt, ka nekad vairs nepiedzīvošu normālas dzīves skaistumu. Man ir sapņi, bet es nezinu, kā rīkoties...

Es gribētu atbrīvoties no parādiem. un nebūt pastāvīgi pakļauts briesmām. Es gribētu apmeklēt kādu ārzemju valsti, iemīlēties, zīmēt...

vismaz dzīvot normālu dzīvi.

Nezinu, vai kāds grib palīdzēt tādam cilvēkam kā es, jo šo problēmu es pats sev radīju... bet es tiešām negribēju. Es gribu dzīvot un likt visiem, kas mani pametuši, lepoties ar mani.

Es nezinu, vai kāds man palīdzēs, bet jūs nevarat iedomāties, cik tas mani iepriecinātu. ar katru dāvanu es domāju, ka ir kāds, kurš man palīdzēja un atrodas citā pasaules malā.

(pasmaidiet pat tad, kad dzīvē reizēm ir grūti. vienmēr var būt sliktāk. vienmēr ir kāds, kam klājas sliktāk...).

🖤🖤🖤