Hajnalda - Par jaunu sākumu

Es esmu Erika Kanyó, Hajnalda radītāja, apņēmīga pašaprūpes un apzinātas dzīves atbalstītāja.

Pēc tam, kad man pašai nācās pārdzīvot pamestību, bezpajumtniecību un tam sekojošo savu bērnu zaudējumu, esmu smēlušies no savas pieredzes (vairāk par to var izlasīt šeit: https://www.noklapja.hu/aktualis/2024/05/27/okumenikus-segelyszervezet-riport-sikertortenet/ vai noskatīties šeit: https://tv2play.hu/tenyek_plusz/baj_van_elvettek_a_gyerekeimet!) Es izveidoju Hajnaldu.

Mana galvenā misija ir sniegt krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ne tikai mājas, bet arī jaunu iespēju.

Mēs atbalstām cilvēkus, kuri ir zaudējuši gandrīz visu, bet kuriem joprojām ir spēks mainīties. Programma, ko esmu izveidojusi, nav tikai palīdzība mājokļa jomā. Tā ir reāls, cilvēcīgs ceļš uz cilvēka cienīgu dzīvi.

Ko mēs darām?

Mēs būvējam mājas, kas ir izgatavotas no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem - par pieņemamu cenu, bet dzīvošanai piemērotā veidā.

Ģimenes ne tikai saņem, bet arī piedalās to veidošanā: strādā, mācās, aug. Mērķis ir nevis atkarība, bet pašpietiekamība.

Kāpēc es lūdzu jūsu atbalstu?

Katrs ziedojums var mainīt kādas konkrētas ģimenes dzīvi.

Ar jūsu palīdzību mēs varam nodrošināt jaunas mājas, apmācību, mentoringu tiem, kuri ir apņēmības pilni nostāties uz kājām - bet kuriem nav bijusi iespēja.

Kam tiks izmantoti ziedojumi?

• Materiāliem māju remontam (otrreizēji pārstrādātu priekšmetu transportēšanai un remontam).
• Apmācību, mācību materiālu, mentoringa izmaksas.
• mājsaimniecības pamataprīkojuma nodrošināšanai (piemēram, apkurei, gultai, plītij).
• Aprīkojums bērnu mācību atbalstam

Tātad, kā to var saīsināt Projekts "Desmitiem gadu vecu lauku problēmu risināšana" - pamestu, atsavinātu īpašumu iegāde sociālai izmantošanai.

Gandrīz nav mazpilsētas vai ciemata, kurā nebūtu jārēķinās ar nepatīkamām pamestu māju problēmām. Pamestos pagalmos mēdz savairoties nezāles un kaitēkļi, bet tukšos namos var arī nelikumīgi iemitināties cilvēki.

Pamesto māju problēma ir ne tikai estētiska, bet arī sociāla un ekonomiska rakstura. Turpmāk sīkāk paskaidrošu, kā šo problēmu varētu risināt un kādas sekas rada slikti apsaimniekotas pamestas mājas.

Pamestu mājokļu problēmas ietekme

1. Pamestas priekšpilsētas un estētiskā ietekme

Tukšas mājas un pamesti priekšpagalmi bojā apdzīvotas vietas izskatu, kas samazina tās īpašuma tirgus vērtību un mazina vietējās kopienas drošības sajūtu. Pamestu īpašumu izskats parasti rada negatīvu iespaidu, un cilvēki biežāk pārceļas uz citu vietu.

2. Palielinās kaitēkļu problēmas

Tukšas mājas strauji kļūst par ideālu dzīves vidi kaitēkļiem, kukaiņiem un grauzējiem. Šo problēmu veicina aizaugušie pagalmi un ieejas, neuzturēti jumti, logi un durvis. Kaitēkļi ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī bojā vidi.

3. Nelegāli ievākšanās gadījumi

Pamestas mājas var kļūt par pievilcīgu mērķi nelegāliem iemītniekiem. Viņi var viegli ielauzties neuzraudzītos īpašumos un ilgstoši tur dzīvot, kas var radīt sociālo spriedzi. Turklāt šādi iedzīvotāji nerūpējas par īpašuma uzturēšanu, kas tikai pasliktina tā stāvokli.

Iespējamie risinājumi

1. Sociālo mājokļu un kopienu projekti

Viens no veidiem, kā varētu īstenot Hajnaldas projektu, ir pārvērst tukšos namus par kopienas projektiem, piemēram, sociālajiem mājokļiem vai kopienas centriem. Pašvaldības varētu arī tieši pārņemt mājokļu atjaunošanu un izīrēšanu tiem, kam tas patiešām nepieciešams.

2. Inovatīva otrreizēja pārstrāde

Vēl viena iespēja, ko es apsveru, uzsākot Hajnalda projektu, ir inovatīva māju atkārtota izmantošana, piemēram, izveidojot kopienas dārzus, kopienas darbavietas vai mākslas studijas, kas neapdzīvotiem īpašumiem var piešķirt jaunas funkcijas. Šādā veidā var veicināt vietējo ekonomiku un palielināt apdzīvotās vietas pievilcību.

3. Kopienas kohēzija un aktivizēšana

Nākotnē es dodu priekšroku domāt, ka vietējās kopienas var pārņemt pamestu māju problēmu savās rokās, vai nu strādājot kopienā, veicot renovāciju, sakopšanu, sakopjot, ierīkojot zaļās zonas. Tās var arī atbalstīt šādus projektus, izmantojot pūļa finansējumu. Tomēr ir svarīgi, lai tas tiktu uzsākts.

Manas sociālās reģenerācijas programmas pamatmērķis ir ne tikai uzlabot vietējo teritoriju tēlu, bet arī piedāvāt reālu izrāvienu sociālajai grupai ar daudzām nelabvēlīgām ie zīmēm, atbalstot mājokļa, darba, mācību un integrācijas sabiedrībā iespējas. Atšķirībā no tradicionālās uz atbalstu balstītās pieejas šī programma ir balstīta uz savstarpīgumu un partnerību, kur dalībnieki ir ne tikai labuma guvēji, bet arī aktīvi dalībnieki savas dzīves uzlabošanā.

1. Mājokļu nodrošināšana, izmantojot otrreizējo pārstrādi

• Mājokļu atjaunošana galvenokārt balstās uz otrreizēji pārstrādātu būvmateriālu, mēbeļu un sadzīves priekšmetu izmantošanu, kas iegūti no ziedojumiem, nojaukšanas un kopienas kolekcijām.
• Dzīvokļu vai māju renovācija tiek veikta ar brīvprātīgo, profesionāļu un pašu iesaistīto ģimeņu palīdzību, lai kopīgais darbs sāktu integrēt un radīt vērtību un kopienu vēl pirms ievākšanās.
• Mērķis ir ne tikai izveidot mājokli, bet arī radīt viņiem lepnuma un piederības sajūtu jaunajā vidē.

2. Saistības apmaiņā pret atbalstu

Apmaiņā pret mājokli shēma piedāvā attīstības iespējas un saistības, kas var ietvert

• Nodarbinātība: dalībnieki var strādāt partnerorganizācijās, pašvaldību vai bezpeļņas projektos vai renovācijas darbu laikā, tādējādi gūstot ne tikai ienākumus, bet arī profesionālo pieredzi.
• Mācības, apmācība: programmas ietvaros mēs nodrošinām piekļuvi pamata un profesionālajai apmācībai, piemēram:
• finanšu pamatprasmes,
• mājsaimniecības vadība,
• arodmācības (piemēram, flīzēšana, mūrēšana, elektrība),
• digitālās pamatprasmes.
• Uzņēmējdarbības atbalsts: dalībniekiem tiks dota iespēja nostāties uz savām kājām un uzsākt uzņēmējdarbību. To var veicināt, izmantojot mentoringa programmu, uzņēmējdarbības konsultācijas, uzņēmējdarbības pamatprasmes un sākuma kapitālu.
• Mērķis ir palīdzēt agrāk neaizsargātiem cilvēkiem kļūt ekonomiski neatkarīgiem, aktīviem sabiedrības locekļiem.

3. Aktīva līdzdalība, pilnvarošana

Dalībnieki ne tikai "saņem" mājokli, viņi "strādā, lai to iegūtu" - ne tikai fiziski strādājot, bet arī attīstoties, mācoties un darbojoties sabiedrībā.

Šāda ir pieeja:

• Veidojas pašcieņa,
• atbalsta patstāvību,
• palielina ilgtermiņa saistības.

4. Mērķis: autonomija un ilgtermiņa pārmaiņas.

Programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm rast ilgtermiņa, nevis tikai pagaidu risinājumus mājokļa problēmām:

• spēt dzīvot patstāvīgi,
• būtu stabils ienākumu avots,
• iesaistīties darba tirgū vai kļūt par pašnodarbinātām personām,
• neatgriezties krīzes situācijā, kādā tās bija iepriekš.

Tādēļ mājoklis ir līdzeklis, nevis mērķis - atspēriena punkts ceļā uz cilvēka cienīgu, aktīvu un neatkarīgu dzīvi.

Koncepcija un īstenošanas metode

Programmas mērķis ir reaģēt uz sociālo, vides un ekonomisko problēmu krustpunktiem, izmantojot inovatīvu pieeju, kas balstīta uz sociālās otrreizējās pārstrādes principu. Sociālā otrreizējā pārstrāde ir komplekss risinājums, kas apvieno vides ilgtspējību, sociālo iekļaušanu un kopienas veidošanu.

1. Pārstrādātu būvmateriālu un iekārtu izmantošana

• Programma ietver pamestu, sagruvušu, bet glābšanai derīgu īpašumu - gan pašvaldības, gan baznīcas, gan privātu māju - atjaunošanu.
• Mēs izmantojam pārstrādātus būvmateriālus, mēbeles, sadzīves tehniku, kas:
• kas iegūti no ēku nojaukšanas un atjaunošanas darbiem,
• no nojaukšanas, renovācijas, atjaunošanas, renovācijas un atjaunošanas, kā arī no iedzīvotāju un uzņēmumu ziedojumiem,
• sistemātiski apsaimnieko kopienas savākšanas punktos.
• Mērķis nav greznība, bet gan droša, cilvēka cienīga un funkcionāla mājokļa izveide - ar minimālām izmaksām un videi draudzīgu pieeju.

2. Vietējo amatnieku un kopienas brīvprātīgo iesaistīšana

• Vietējie, uzticami amatnieki koordinēs būvdarbus, taču aktīvi iesaistīsies arī būvniecības darbos:
• Brīvprātīgie, kas iesaistīsies kā sabiedriskā labuma, solidaritātes vai profesionālās izaugsmes veicināšanas pasākums,
• ģimenes locekļi, kuri piedalās programmā, kas piedzīvo savas mājas būvniecības procesu un tādējādi attīsta saiknes un atbildības sajūtu par savu māju.
• Šis kopīgais darbs veido spēcīgas kopienas saites, sociālās alianses, mazina izolētību un rāda piemēru vietējai kopienai.

3. Aktīva dalībnieku līdzdalība: darbs, mācīšanās, uzņēmējdarbība.

• Viens no programmas pīlāriem ir tas, ka ģimenes nav tikai "saņēmēji", bet gan attīstoši, aktīvi cilvēki, kuri paši rīkojas savas attīstības labā.
• Dalībniekiem tiek dota iespēja:
• iesaistīties remontdarbos: krāsošanā, demontāžā, tīrīšanā, mēbeļu iekārtošanā u. c. - pat uzsākt karjeru,
• mācīties: kopā ar mūsu izglītības partneriem tiks nodrošināta pamatapmācība (piemēram, finanšu pratība, mājsaimniecības pakalpojumi, digitālās prasmes) un profesionālā apmācība,
• uzsākt uzņēmējdarbību: tiem, kam ir idejas un ambīcijas, mentori un konsultanti palīdzēs plānot, izveidot un ilgtspējīgi vadīt uzņēmumu.
• 
  

Šādā veidā programma ne tikai "izmitina", bet arī paver ceļu - ceļu uz ekonomisko un sociālo neatkarību.

4. Ilgtermiņa mērķis: sociālā un ekonomiskā reintegrācija

• Programmas galīgais mērķis ir ilgstošas pārmaiņas: nodrošināt, lai dalībnieki ne tikai rastu pagaidu risinājumu, bet arī:
• patstāvīgu mājokli, kas tiek novērtēts un uzturēts,
• integrāciju darba tirgū vai sava uzņēmuma izveidi,
• pašapziņu un paredzamu nākotni.
• Sociālā reintegrācija stiprina ne tikai indivīdu, bet arī visu kopienu, jo cilvēki, kas iepriekš bija atstumti, kļūst par aktīviem un līdzdarbojošiem sabiedrības locekļiem.

Mērķgrupa - kam programma sniedz atbalstu?

Programma galvenokārt ir paredzēta krīzes situācijā nonākušām personām un ģimenēm, kuras kādu iemeslu dēļ ir atstumtas no droša mājokļa un kuru pašreizējie apstākļi neļauj viņiem pašiem mainīt savu dzīves situāciju. Izvēloties mērķgrupu, ir svarīgi nodrošināt, lai attiecīgie cilvēki būtu ne tikai cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība, bet arī motivēti dalībnieki, kuri vēlas uzlabot savu situāciju.

Galvenās mērķa grupas:

1. vientuļie vecāki

o Jo īpaši tie, kuri vieni audzina mazus bērnus un ir nonākuši krīzes situācijā finansiāla, sociāla vai emocionāla atbalsta trūkuma dēļ.

o Viņiem patstāvīgs mājoklis un stabili ienākumi ir atslēga uz bērna audzināšanu un cilvēka cienīgu dzīvi.

2. Ģimenes un personas, kuras ir zaudējušas mājokli vai kurām draud tā zaudēšana.

o Tie, kam draud izlikšana, kas nespēj izīrēt dzīvokli, kas uz laiku dzīvo pie radiniekiem vai kam jau draud bezpajumtniecība.

o Programma piedāvā viņiem drošu patvērumu un pēc tam iespēju atkal nostāties uz kājām.

3. Jaunie pieaugušie, kas atstāj bērnu aizsardzības sistēmu vai valsts aprūpi.

o Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri uzsāk pieaugušo dzīvi bez atbalsta, bieži bez mājokļa, finansiālās un emocionālās drošības.

o Programma nodrošina mentoringu, apmācību un mājokli, lai palīdzētu viņiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.

4. Cilvēki ar vairākiem nelabvēlīgiem apstākļiem

o Piemēram, cilvēki ar zemu izglītības līmeni, ilgstoši bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, cilvēki, kas pieder pie minoritātēm, vai cilvēki, kas pārtrauc vardarbīgas attiecības.

o Šiem cilvēkiem ir nepieciešams komplekss atbalsts, lai palīdzētu viņiem uzsākt jaunu dzīvi sabiedrībā.

Atlases kritēriji un priekšroka

Lai gan vajadzība ir priekšnoteikums visiem pieteikumu iesniedzējiem, programmā priekšroka tiek dota tiem, kuri:

• ir atvērti nodarbinātībai vai profesionālajai izaugsmei,
• ir gatavi mācīties - vai nu pamatprasmes, vai profesionālās zināšanas,
• apņemas aktīvi piedalīties sabiedriskajā un reģenerācijas darbā,
• vēlas ilgtermiņā dzīvot neatkarīgu, atbildīgu dzīvi un rīkoties, lai to sasniegtu.
• 
  

Šāda pieeja nodrošinās, ka programmas resursus saņems cilvēki, kuriem ir reāla iekšējā motivācija mainīties un kurus var no jauna integrēt sociālajā struktūrā, izmantojot kopienu, zināšanas un darbu.

Iekļaušana sabiedrībā un atlases process

• Programma sadarbosies ar vietējiem sociālajiem dienestiem, NVO, pašvaldībām, lai apzinātu vistrūcīgākos, bet potenciāli aktīvākos dalībniekus.
• Atlases procesa laikā personiskā intervija, motivējoša intervija un dažkārt arī paraugnodarbības palīdzēs atlasīt mērķa grupu, lai nodrošinātu, ka dalība balstās uz patiesu savstarpēju apņemšanos.

Paredzamie rezultāti

Programmas kompleksā pieeja sniegs konkrētus, izmērāmus rezultātus mājokļu, nodarbinātības, izglītības, kopienas veidošanas un vides jomā. Mērķis ir ilgtermiņā dot iespējas ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet visai kopienai.

1. Mājokļu un dzīves kvalitātes uzlabošana

• Katru gadu vairākiem desmitiem ģimeņu (aptuveni 20-40 cilvēkiem) būs pieejams dzīvošanai piemērots, drošs mājoklis, kas atbilst higiēnas un komforta pamatstandartiem.
• Dalībnieku fiziskā un garīgā labklājība ievērojami uzlabojas: samazinās stress, uzlabojas bērnu sekmes skolā un palielinās ģimenes saliedētība, vienlaikus saglabājot mājokļa stabilitāti.
• Dalībnieki gūst arī pieredzi mājsaimniecības vadīšanā un īpašuma uzturēšanā, kas palīdz viņiem ilgtermiņā uzturēt savu mājokli.

2. Neatkarība un ekonomiskā reintegrācija

• Līdz programmas beigām 70-80 % dalībnieku spēs patstāvīgi nopelnīt iztiku:
• Viņi iegūst darbu, uzsāk uzņēmējdarbību vai gūst regulārus ienākumus.
• Daudzi no viņiem pirmo reizi iekļūst oficiālajā darba tirgū.
• Programmas laikā iegūtās zināšanas un kontakti padarīs rezultātus ilgtspējīgus ilgtermiņā.
• Finanšu stabilitāte paver jaunas iespējas - kredītu pieejamība, uzkrājumu veidošana, atbalsts bērnu tālākizglītībai.

3. Ietekme uz vidi: otrreizēja pārstrāde un ilgtspēja

• Būvmateriālu un sadzīves aprīkojuma otrreizēja pārstrāde var ievērojami samazināt atkritumu rašanos un ietekmi uz vidi:
• Katru gadu tiek pārstrādātas tonnas lietotu celtniecības materiālu, mēbeļu un iekārtu.
• Arī kopienās tiek nostiprināts princips "nevis atkritumi, bet resursi".
• Renovācijas risinājumi veicina videi draudzīgu tehnoloģiju un materiālu izmantošanu, veicinot ilgtspējīgu pieeju arhitektūrai.

4. Kopienas attīstība un vietējās ekonomikas atjaunošana

• Programma veido spēcīgas kopienas saites: dalībnieki, amatnieki, brīvprātīgie un vietējie iedzīvotāji sadarbojas, lai sasniegtu kopīgu mērķi.
• Apvidū izplatās solidaritātes un sadarbības kultūra, kas ilgtermiņā var stiprināt sociālo kohēziju.
• Iesaistot vietējos amatniekus, mazos uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, var veicināt vietējās ekonomikas atdzimšanu, kam ir multiplikatīvais efekts:
• Jauni līgumi, jaunas darba iespējas,
• apgrozījuma pieaugums vietējos veikalos,
• iedvesma jaunām kopienas iniciatīvām (piemēram, kopīgām darbnīcām, sociālajiem uzņēmumiem).
• 
  

5. Zināšanas un darbības modeļi

• Programmas dalībnieku iegūtās zināšanas (profesionālās, finanšu, uzņēmējdarbības) var izmantot ilgtermiņā un nodot tālāk citiem.
• Iniciatīva varētu kalpot kā modelis, ko varētu pielāgot un attīstīt pašvaldības, NVO vai sociālie uzņēmumi citos reģionos.

Sociālā ietekme

Programma nav tikai mājokļu risinājums, bet gan kompleksa sociāla atbilde uz 21. gadsimta problēmām: mājokļu krīzi, sociālo izolāciju, atstumtību no darba tirgus un ilgtspējas trūkumu. Intervences mērķis nav tikai izdzīvošana, bet pilnīga sociālā reintegrācija un cilvēka cieņas atjaunošana.

1. Iespēju un cieņas atjaunošana

• Programmā iesaistītajiem cilvēkiem, no kuriem daudzi ilgu laiku ir bijuši atstumti, tiek dota reāla iespēja sākt dzīvi no jauna.
• Stabila mājvieta un apmācības iespējas stiprina viņu pašapziņu un atjauno ticību, ka viņi var mainīt savu dzīvi.
• Šim emocionālajam un psiholoģiskajam atbalstam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu dalībniekiem ne tikai izdzīvot, bet arī gūt reālus panākumus un virzīties uz priekšu.

2. Kopienas veidošana un sociālā saikne

• Strādājot kopā, atjaunojot kopienu un īstenojot programmu, kuras pamatā ir savstarpēja palīdzība, starp dalībniekiem, brīvprātīgajiem un palīgiem veidojas solidaritāte un sociālā saikne.
• Programma palīdz cilvēkiem, kas iepriekš bijuši izolēti, veidot jaunus sociālos un profesionālos tīklus, kas stiprina viņus, lai tie varētu virzīties uz priekšu.
• Ieguvējas arī vietējās kopienas: dalībnieki kļūst par aktīviem savas vides locekļiem, veicinot sociālo kohēziju.

3. Sociālās mobilitātes veicināšana

• Programma palīdz nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem izkļūt no pastāvīgas nabadzības apburtā loka un nostāties uz ilgtspējīgas sociālās mobilitātes ceļa.
• Atbalstot mācīšanos, darbu un uzņēmējdarbību, ilgtermiņā tiek palielināta sociālā un ekonomiskā patstāvība un samazināta atkarība no pabalstiem.
• Bērniem tas ir īpaši svarīgi, jo vecāku panākumi rada labākas izglītības, veselības un sociālās iespējas arī viņiem.

4. Aktīva sociālās atstumtības apkarošana

• Programma padara neredzamo redzamu: tā pievēršas cilvēkiem, kurus sabiedrība bieži vien atstāj novārtā.
• Pateicoties iekļaušanai, pilnvarošanai un līdzdalībai, dalībnieki kļūst ne tikai par pabalstu saņēmējiem, bet arī par aktīviem, vērtību radošiem pilsoņiem.
• Ilgtermiņā tas mazina aizspriedumus, palielina sociālo taisnīgumu un rāda piemēru citām kopienām.

5. Videi draudzīgas attieksmes izplatīšana

• Projekts veicinās videi draudzīgu domāšanas veidu, kurā par normu kļūst otrreizēja pārstrāde, labošana un vērtības saglabāšana, nevis izšķērdība.
• Dalībnieki pieredzēs, kā "lieko" var pārvērst par dzīvotspējīgu mājvietu, par jaunu sākumu no tā, kas tiek uzskatīts par nolietotu - pieeja, kas ir sociāli un ekoloģiski tālredzīga.
• Vides izglītībai ir paliekoša ietekme ne tikai uz dalībniekiem, bet arī uz viņu bērniem un vietējo sabiedrību.