Kas ar mums notiek?

(Zemāk esošajam videoklipam ir angļu subtitri – ja gadījumā nesaprotat čehu valodu, ieslēdziet tos!)

Mēs dzīvojam Grieķijas savvaļā Peloponēsa ziemeļos. Augstos kalnos, pusstundas attālumā no jūras. Mājā, kas nav pieslēgta nevienam enerģijas tīklam.

Ar mūsu trim mazajiem (7, 5 un 1 gads). Ar visbrīnišķīgākajiem kaimiņiem plašā apkārtnē. Un ar draugiem apkārt.

Brīnišķīgi. Dzīvīgi. Burbuļojoši.

Un ļoti grūti…

Kāpēc lūdzam finansiālu palīdzību?

Mums ir aiz muguras pirmā ziema. Temperatūras ziņā tā bija līdzīga kā Čehijā, Vysočinā, reizēm sasalst un snieg. Mēs atrodamies 750 metru augstumā virs jūras līmeņa, ieskaujot divtūkstoš metru augstiem kalniem. Zemes gabalā mums ir mājiņa – bijusī noliktava, kurā nekad neviens nav dzīvojis. Tai ir tikai viena liela telpa, kurā tagad dzīvojam mēs. Mūra, neapmesta ēka, betona grīda, logi ar vienkāršu stiklu un spraugām, metāla durvis, nekāda siltumizolācija. Ir tikai aukstā ūdens padeve. Iekšējā temperatūra ziemā ir apmēram 10 grādi. Kad kurina, tā ir tikai nedaudz augstāka. Spartiešu apstākļi!(senā pilsēta Sparta atrodas pavisam netālu, red. piezīme). Mēs iegādājāmies saules kolektorus un krāsnis, veicām visus iespējamos uzlabojumus. 

Tā bija grūta ziema… Paradoksāli, ka bērni vispār nesūdzējās, viņi bija brīnišķīgi. Varbūt tāpēc, ka apzināti par prioritāti izvirzījāmģimenes labklājību. Javecākiem ir labi, labi ir arī bērniem… Darīt lietas lēnām, nesteigties, nebūt sava sapņa vergs. Stiprināt attiecības unkopā būšanu, nevis apkārtējās vides perfekciju. 

Pateicoties visiem līdzšinējiem būvdarbiem, esam sasnieguši šī gada finanšu robežu. Šogad mums vairs nav līdzekļu mājas uzlabošanai. Tāpēc lūdzam jūsu atbalstu.

Mums ir liels sapnis – nākamo ziemu pavadīt iekštelpās bez mēteļiem! Jajūs mūs atbalstīsiet, tas mums būs patiesi ļoti SILTS dāvinājums.

To mēs izdarīsim, ja savāksim naudu

Mums šeit ir draugi, daži no viņiem ir prasmīgi galdnieki, namdari, celtnieki. Viņi piedāvājās bez maksas palīdzēt mums ar visu nepieciešamo. Un to varētu paspēt līdz ziemai (t.i., līdz oktobrim/novembrim). Ja iegādāsimies materiālus, varam uzreiz ķerties pie darba. 

Konkrēti mums ir plānots:

1)Visa mājas siltināšana.Proti, koka konstrukcija ap ārsienām, kurā tiks ievietota salmu un māla pildījuma. To pašu no augšas uz griestiem.

2)Jaunas logu un durvju ierīkošanu. Izlauztjaunas atvērumas sienās un visu no jauna iemontēt, kopā astoņus logus un piecas durvis.

3)Terases norobežošana ar sienu.Tādējādi izveidosies divas jaunas telpas – maza guļamistaba un vannas istaba.

4)Grīdas!Daļēji koka, daļēji māla. Viss izolēts.

5)Karstais ūdens!Dažreiz cilvēks šo lietu vērtību saprot tikai tad, kad tās vairs nav... 

Protams – šķiet, ka budžets visam šim ievērojami pārsniedz summu, ko mēs lūdzam. Bet ne gluži. Par visu esam apspriedušies ar vietējiem cilvēkiem (kas patiesībā ir no visiem Eiropas nostūriem), un viņi prot darīt lietas ļoti lēti. Piemēram, izmantosim dažus vecākus logus no savākšanas punktiem, to pašu ar durvīm, pārstrādāsim vecos materiālus.

Ja mums izdosies savākt nepieciešamo summu, ir reāli, ka visi mūsu sarakstā iekļautie punkti kļūs par realitāti.

Kāpēc mēs vispār devāmies uz dienvidiem?

Čehijā mēs esam dzīvojuši kopā pēdējos desmit gadus. Mūsuprāt, tā ir viskrāšņākā zeme dzīvošanai daudzos aspektos. Ja paskatāmies nedaudz no attāluma, mēs nesaprotam cilvēkus, kuri Čehijā pastāvīgi par kaut ko murmina (protams – vienmēr ir par ko murmināt, tas gan nav tā, ka nav!). Mūsuprāt, Čehija ir paradīze.

Taču – Marta ir tīrasiņu itāliete, un viņas asinīs plūst zils asins krāsu tonis… jūra! Un tā Čehijā pagaidām tomēr nav pārāk daudz. Ja Marta kādreiz mirtu, neizpildījusi savu lielāko dzīves sapni (dzīvot pie jūras), tas nav iespējams…

Ko par to saka Mišels?„Mums ir brīnišķīga dzīve Čehijā – komforts, miers, drošība. Skaista dzīves trajektorija līdz pat pensijai. Bet dzīve pēkšņi piedāvāja pavisam citu kārti – un tajā ir lietas, kas mani vienmēr ir ļoti vilinājušas un kas skar pašas būtības kodolu, patieso esības būtību.“

Tāpēc mēs to uzsākām.

Mēs augam caur neērtībām. Bērni visu vēro, uzsūc, atdarinā – nekas cits neatliek, kā būt pēc iespējas labākiem. Mēs krītam uz deguna un peldam mākoņos. Smagais darbs mijas ar nirvānu. Mums jāpiesit... pagaidām viss ir līdzsvarā.

Ir daudz lietu, par kurām runāt, noteikti par to visu rakstīsim un dalīsimies vairāk, bet tas kādreiz nākotnē, kad būs nedaudz vairāk laika.

Tehniska piezīme... tās atlīdzības!

Šodien tas ir trends. Tam ir pat savs nosaukums:atlīdzības pūļa finansējums. Par ziedoto summu ziedotājs saņem kādu atlīdzību, sākot no sīkām līdz lielām, atkarībā no ziedojuma apmēra. Mums tas šķiet simpātiski. Atbalstīt CD izdošanu un pēc tam iet uz kafiju ar grupas dalībnieku... sapnis!

Tomēr – mums nav atlīdzību. Tā vietā mēs piedāvājam... paši sevi :-)

Nāciet uz ballīti!

Kas ziedos, tas var atbraukt! :-)

Nu... patiesībā... (to mums droši vien nevajadzētu teikt...) jūs varat atbraukt, pat ja neieguldīsiet :-)

Mums ir hektārs zemes, uz kuras atrodas ābeļu un plūmju dārzs, valriekstu birzs, pļava, upe... daudz vietu, kur uzcelt telti un atpūsties dabas klēpī. Ja jums netraucē patiešām vienkārši apstākļi, droši brauciet. Vai arī brauciet palīdzēt. Te bieži uzturas brīvprātīgie no visas Eiropas, mēs darbojamies kā uzņēmēji programmā Workaway,mūsu profilu varat atrast šeit.

Tieši blakus dzīvo jauka pāris – Stīvens (no Beļģijas) un Čenija (no Nīderlandes). Viņi šeit dzīvo jau divpadsmit gadus un ir izveidojuši savu paradīzes stūrīti, sākot pilnīgi no nulles. Viņi to nosauca parLiveloula. Dabiskas celtnes, vairāki permakultūras dārzi, mājputnu audzēšana… viņi ir profesionāļi, kuri šajā jomā jau arī apmāca citus, rīko darbnīcas un seminārus. Bez viņiem mēs šeit pat nebūtu – kopš kāda laika mēs faktiski pārtraukām meklēt labu vietu un sākām meklēt labus cilvēkus… Liveloula pieņem arī brīvprātīgos, lai gan galvenokārt uz ilgāku laiku, uz vairākiem mēnešiem. Liveloula irsava mājaslapa šeit. 

Tuvākā ciemata ir Seliana, kur atrodas leģendāraisekocentrs Re-Green, arī mēs tur pirms desmit gadiem bijām kā brīvprātīgie. Brīnišķīga vieta un labi cilvēki apkārt. Tur ir arī ļoti labas telpas kursiem un dažādiem pasākumiem.

Un, protams, ir visa Peloponēsa pussala, pa kuru gājusi Grieķijas vēsture... 

Mēs redzam šīs vietas lielo potenciālu, un nākotnē mums ir daudz plānu, kā atdzīvināt šo ieleju un piesaistīt vairāk ģimeņu, bērnu un mūzikas.

Tā atrodas divarpus stundu brauciena attālumā no Atēnām, no kurienes uz šejieni kursē gan vilciens, gan autobuss.

Dalībnieki un personāls:

Pieaugušie: Mišels (CZ), Marta (ITA)

Bērni: Mia (7 gadi), Elio (5 gadi), Saša (1 gads)

Suņi, kaķi, ķirzakas, spāres, tritoni. Skudras maizes kastē un pāris brīnišķīgu šakāļu aiz strauta. Ļoti nepaklausīgs kurmis, kas nāk pie mūsu tomātiem!

Cilvēki mums apkārt. Un cilvēki tālumā – piemēram, tie, kas šobrīd lasa šo stāstu. Tātad arī viņi faktiski ir tuvu. 

Paldies jums visiem par atbalstu!

Un gaidām tikšanos!