Labdien, mans vārds ir Rodica. Es esmu astoņus gadus veca zēna māte, kuram nepieciešama uzvedības terapija. Mūsu stāsts ir gan skumjš, gan priecīgs. Kad zēnam bija viens gads un trīs mēneši, es šķīros no viņa tēva, jo viņš kļuva arvien vardarbīgāks. Viņš vairs neko nemaksāja mājā, un ar bērnu man bija beigusies visas mājas uzturēšana. Es nolēmu viņu pamest un pasargāt zēnu no vardarbības. Kopš 2019. gada es tiesājos ar viņa tēvu tiesā, lai iegūtu aizgādību un uzturlīdzekļus. Tiesa nolēma, ka mums būs kopīga aizgādība ar tēva tiesībām divas nedēļas nogales mēnesī ņemt zēnu no 6 gadu vecuma. Kopš viņš sāka viņu ņemt līdzi, manam bērnam sākās devianta uzvedība, viņš kļuva vardarbīgs gan fiziski, gan verbāli. Kad es ierosināju bērnam terapiju, tēvs nedeva savu piekrišanu, un es atkal vērsos tiesā, lai varētu saņemt piekrišanu. Tēvs turpina vērst viņu pret mani un novirzīt no normālas dzīves gaitas. Mans bērns ļoti cieš, un bez terapijas un atbalsta es nevaru ar to cīnīties. Es no viņa nesaņemu ne finansiālu, ne emocionālu atbalstu arī tagad. Bērns ir dezorientēts, un viņam steidzami nepieciešama terapija. Viņš ir pakļauts sliktiem vārdiem, alkoholam un citām vielām, ko lieto viņa tēvs. Es strādāju 10 stundas dienā, lai varētu samaksāt par advokātu un terapiju, bet man vairs nav spēka to visu turpināt. Šie ir iemesli, kādēļ es vēršos pie cilvēku labestības, lai man palīdzētu. Viņš bija tik laimīgs, pirms viņa dzīvē ienāca tēvs... Lai Dievs jūs visus svētī!