Mani sauc Tommaso, esmu 28 gadus vecs jauneklis, un pirms diviem gadiem esmu dibinājis nelielu lauksaimniecības uzņēmumu „Azienda Agricola Le Querce”, kurā no aptuveni 1500 olīvkokiem ražoju augstas kvalitātes neapstrādātu olīveļļu.

Klimata pārmaiņu dēļ šogad Itālijas centrā un dienvidos ir bijusi vēl nebijuša sausums.

Situāciju saukt par drastisku ir kompliments: kopumā no 2024. gada janvāra līdz šim brīdim Abruco reģionā, kur atrodas mana lauksaimniecības saimniecība, nokrišņu deficīts ir bijis -87,7 %, un situācija Apūlijā, olīvu dzimtenē, ir identiska (nemaz nerunājot par Sicīliju).

Itālija ir burtiski sadalīta divās daļās: ziemeļus plosījušas nepārtrauktas lietusgāzes, bet pārējā Itālijā ne tikai nav bijis neviena lietus piliena, bet arī trīs vasaras mēnešus valdījušas karstuma viļņi, kas izkaltējuši augsni līdz pat 1,5 metru dziļumam.

Līdz šādam dziļumam tikko sasniedz gadsimtiem vecu olīvkoku saknes, bet pat tās nespēj izturēt tik ilgu laiku bez ūdens. Olīvkoki, nespējot noturēt savus augļus, tos upurē, atgūstot tajos esošo ūdeni, lai mēģinātu izturēt vēl un vēl, līdz nākamajam lietum, kas, kā parasti, kavējas.

Ar atlikušajām, ļoti sausajām olīvām, no vienas puses, kvalitāte paaugstinās, palielinoties polifenolu koncentrācijai, bet ražotājam tas ir liels problēma, jo eļļas iznākums ir mazs, jo mīkstums nav pienācīgi uzbriest.

Ar ražošanas samazinājumu, kas jau šodien ir ap 40–50 % un var sasniegt pat 60 %, ja lietus joprojām nekrīt, situācija ir nepieņemama. Un nākamajam ražošanas gadam (2025/2026) jau tiek prognozēts turpmāks cenu pieaugums: olīvkoks ražo augļus uz zariem, kas izauguši iepriekšējā pavasarī, bet šie zari, ja ir maz lietus, vai nu neizaug, vai izaug, bet paliek īsi, tādējādi kvantitatīvi samazinot nākamā gada ražu.

Ar šādiem ekstremāliem karstumiem katru gadu:

- ražotājs strādā vairāk, lai kaut kādā mērā, pat ja tikai minimāli, novērstu ūdens trūkuma radīto stresu;

- patērētājs katru gadu maksā vairāk, jo produkcijas daudzums ir neliels;

- lauksaimnieks galu galā vienmēr nopelna nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Lai to novērstu, es plānoju izrakt aku, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens daudzumu turpmākajos gados, cerībā atrast gruntsūdeņus, kas uzkrājušies pirms desmitiem vai simtiem gadu. Lai izraktu šo aku un izveidotu apūdeņošanas sistēmu, kas piegādātu ūdeni olīvkokiem, man ir aprēķināti aptuveni 30 000 eiro. Es būtu patiesi pagodināts, ja jūs ar savu palīdzību palīdzētu man turpināt savu darbību, jo pretējā gadījumā bez ūdens būtu neiespējami turpināt darbu un man būtu jāmaina profesija. Tāpēc es vēlētos lūgt palīdzību 2/3 projekta izmaksu segšanai.

Tādējādi es ceru nodrošināt, ka turpmākajos gados, no vienas puses, olīvkoki izdzīvos, un, no otras puses, ekstra neapstrādātās olīveļļas cena vairs nepieaugs.

Neliela nobeiguma piezīme: savā nelielajā mērogā, sekojot olīvu (un ne tikai) gada dzīves ciklam un ik dienu atrodoties tiešā saskarsmē ar zemi, es varu droši apgalvot, ka katru gadu kļūst arvien grūtāk cīnīties pret trakojošo klimatu. Daudzi man ir ieteikuši mainīt darbu, jo cīņa pret šodienas laika apstākļiem ir kā spēlēt loteriju katru gadu, un regulāri zaudēt. Diemžēl klimata pārmaiņas ir reālas, un tās ir redzamas. Un tās pasliktinās satraucošā tempā. Bet es nepadodos, es vienmēr domāju: „Nākamgad es atgūšu zaudēto!”