Tieši pirms 8 gadiem mana dzīve apgriezās kājām gaisā. Mani izglāba burtiski pēdējā brīdī. Ārsti man deva 20 % izredzes izdzīvot. Es nepadodos un cīnījos. Un cīnos joprojām. Bet tagad jau ar ko citu. Tiesa, joprojām katru otro dienu esmu atkarīga no aparāta un dzīvības glābšanas procedūras. Tas viss aizņem pusi dienas. Katru otro dienu. Man nav tiesību uz invaliditātes pensiju, jo: 1) Nav izdevies noteikt, kad radās invaliditāte, tātad man nav tiesību pat uz sociālo pensiju (tā pienākas personām, kuras saslimušas līdz 16 gadu vecumam); 2) Lai gan strādāju kopš 17 gadu vecuma, vai drīzāk strādāju, diemžēl ne uz darba līguma pamata. Man bija grūta situācija, un es vienmēr piekritu strādāt tādos apstākļos, kādi bija, tāpēc bieži strādāju uz pasūtījuma līgumiem utt. ZUS noraidīja arī manu pieteikumu par pabalstu, ko saņem personas ar ievērojamu invaliditātes pakāpi, kāda ir arī man. Dokumentos esmu atzīta par personu, kas NESPĒJ PATSTĀVĪGI IZTIETIES, bet no ZUS man nepienākas absolūti nekas. Šobrīd es iztiku tikai no MOPs pabalsta, kas, lūdzu, ir veseli 320 zlotu. Es pārdevu visu, ko varēju. Es nomainīju dzīvokli pret iespējami mazāko. Tagad man trūkst naudas visam – zālēm, rēķiniem, pārtikai. Es atteicos no visa, no kā vien varēju. Es vēršos pie jums pēc palīdzības, jo man nav citas izejas. Es pati vienmēr esmu palīdzējusi citiem, tagad atkal (jo pirms 12 gadiem man bija īslaicīgi grūti apstākļi) man jāliek lepnums malā un jāpazemojas, lūdzot palīdzību. Palīdziet man palīdzēt citiem. Jau 5 gadus vadu projektu „Dialīze nav spriedums”, ikdienā palīdzot cilvēkiem, kuri slimo ar to pašu, kas es, atrasties šajā grūtajā situācijā – es viņus mācu, ko drīkst un ko nedrīkst, esmu sagatavojusi tabulas, ņemot vērā to, kas ir svarīgi dialīzes pacientiem, katru dienu internetā sarunājos ar cilvēkiem, kuri nesaņem informāciju no ārstiem. Dažādu iemeslu dēļ. Man ir paveicies sastapt brīnišķīgus ārstus, kuri man daudz iemācīja. Es vadu atbalsta grupu, kā arī kontu sociālajos tīklos, kur rādu dzīvi ar šo slimību. Līdz nesenai pagātnei es rādīju arī receptes, un vēlētos izveidot e-grāmatu, taču pagaidām man nav līdzekļu nepieciešamajiem materiāliem, bet ticu, ka pie tā atgriezīšos. Man ir savs podkasts dialīzes pacientiem un viņu ģimenēm, jo arī viņiem šeit ir nepieciešams atbalsts. Atbalstot mani, tu palīdzēsi man palīdzēt citiem. Man ir jāmaksā rēķini tāpat kā ikvienam, tikai man nav no kurienes. Es tev minēšu piemēru – es iesniedzu rēķinu sociālajam dienestam par 300 zlotiem par elektrību, un viņi man piešķīra atbalstu – uzmanību, veselas 50 zlotu. Lai gan mans veselības stāvoklis pašlaik neļauj man veikt fizisku darbu – es izmisumā devos uz vairākām darba intervijām –, jo, redzot manu CV, visur mani uzaicina un uzreiz vēlas pieņemt darbā, bet, kad dzird, ka man ik pēc divām dienām ir dialīze, es izkrītu no izvēles un mani uzaicina pēc transplantācijas. Tieši uz to es tagad vēlos koncentrēties. Man jālabo zobi, un arī tas radīs izmaksas, ko, ja varēšu, darīšu ar NFZ palīdzību, bet dažas lietas man būs jādara privāti. Tāpēc es tik ļoti lūdzu palīdzību. Esmu paaugstinājusi savas profesionālās kvalifikācijas, mainījusi nozari un ceru atgriezties darba tirgū, tiklīdz man izdosies stabilizēt savu veselības stāvokli. Jo tagad nav tā, ka es nevaru darboties tikai dialīzes dienās. Bieži vien nākamajā dienā es vēl nevaru iziet no mājām, nemaz nerunājot par darbu. Sirsnīgi pateicos visiem, kuri nolēma man palīdzēt <3 medicīnas eksperts atcēla manu ievērojamo invaliditātes pakāpi, kas man ļoti apgrūtina dzīvi, jo atņēma man pabalstu 215 zlotu apmērā.