…cilvēka dzīvē ir tādi brīži, kad vārdi izsīkst, un to vietā paliek tikai klusās lūgšanas, lūgumi un cerība. Šis ir viens no šādiem brīžiem, taču man pat tad ir jārunā! Es to nevaru pateikt nevienam, tāpēc es to pateikšu visiem! 

Glioblastoma…

6. oktobrī tu negaidīti, neaicināts, bet par to nežēlīgāk ielauzies mūsu dzīvē. Manas mīļās māsas smaidošā seja tajā dienā nespīdēja. Tu atnāci, un tagad gatavojies atņemt man visu, kas man ir tik mīļš, tik salds! Bet es to neļaušu! Es to nekad neļaušu!!! 

Aiz muguras ir garie mēneši, sāpes, raizes, bezmiega naktis un asaras… Manu Andiku skāra pasaulē visagresīvākais audzējs. Dzīvības glābjoša operācija, 30 staru terapijas seansi, 21 ķīmijterapijas kurss, un tad cerība, ka šī briesmīgā slimība ir pazudusi no mūsu dzīves. Cerība, ka mūsu pasaule nesabruks. Tad janvārī pienāca skumjā ziņa… slimība atkārtoti parādījās un ir vēl agresīvāka nekā jebkad agrāk. Ārsti jau ir zaudējuši cerības attiecībā uz manu stipro, drosmīgo, brīnišķīgo brāli! (Viņam prognozē 4–6 mēnešus.) Tagad varētu iestāties klusums, virkne neatbildamu jautājumu, dusmas, cerību zaudēšana! 

… bet es nepadodos, nevaru atteikties no sava drosmīgā, brīnišķīgā brāļa! Vācijā esmu atradusi ārstēšanas metodi – imūnterapiju, kas būtībā ir ārstēšana ar pašizstrādātu vakcīnu. Tā uzrāda ārkārtīgi labus rezultātus, un ir cilvēki ar līdzīgu likteni, kuri jau ir izdzīvojuši vairāk nekā sešus gadus. (Sīkāk par ārstēšanu šeit:https://www.nature.com/articles/s41467-024-51315-8) 

Ārstēšanas izmaksas ir 80 000 eiro; pirmajā posmā mums ir jāsamaksā 20 000 eiro par diagnostiku un vēl 60 000 eiro par vakcīnu. 

Šeit man ir nepieciešama jūsu palīdzība! Lūdzu jūs, ja varat, palīdziet man šajā cīņā, lai mans brālis varētu turpināt mirdzēt uz šīs Zemes. Mans drosmīgais brālis, kuru dzīve nekad nav saudzējusi, apglabāja savu trīs gadus veco bērniņu, kuras sirds un dvēsele ir īstajā vietā, kura mīl brāļa dēlu kā savu pašu, kura nebaidās par sevi, bet raizējas par to, kas notiks ar mums, ja viņai būs jāaiziet… Vārdos nav iespējams aprakstīt, cik brīnišķīgs cilvēks, māsa, tētiņa, cik brīnišķīgs bērns mūsu mammai… viņai vēl ir tik daudz darāmā šeit, starp mums! Viņa ir liela cīnītāja, un, ja viņai tiks dota iespēja, ja mums izdosies to paveikt kopā, tad viņa to izdarīs! 54 gadu vecumā vēl nav pienācis laiks atvadīties! Vēl nav! Viņai vēl jāiemāca mūsu mazajam brāļadēlam, kā pareizi uzrunāt meitenes, jāpavada viņu izlaidumā, jāsmaida kāzu fotogrāfijās un jāsniedz padomi vēl tik daudzās lietās!

Lūdzu jūs, ja varat kaut nedaudz palīdzēt šajā cīņā par atveseļošanos, palīdzēs pat viena šokolādes tāfelīte vai viena maisiņa cukura cena, jo daudzi mazi ziedojumi kopā dod lielu rezultātu! 

Ja jums nav iespējas, lūdzu, nosūtiet domās apskāvienu – ticiet man, tas nozīmē ļoti daudz! Es ticu, ka kopā mums izdosies! Es ticu, ka, lai gan mēs zaudējām kauju, no šīs cīņas mēs izkļūsim ar paceltu galvu, kā uzvarētāji, roku rokā! 

Sirsnīgs paldies: Barbara