...cilvēka dzīvē ir brīži, kad vārdi izsīkst, paliek tikai klusas lūgšanas, lūgšanas un cerība. Šis ir viens no šādiem brīžiem, man vēl ir jārunā! Es nevienam nevaru pateikt, tāpēc es pateikšu visiem!

Glioblastoma...

Sestajā oktobrī tā ienāca mūsu dzīvē negaidīti, negaidīti, bet jo nenovēršamāk. Mana mīļā brāļa smaidīgā seja tajā dienā vairs nespīdēja. Tu esi atnācis un gatavojies atņemt visu, kas man ir tik mīļš, Mīļais! Bet es to nedošu! Es nekad to nedošu!!!

Mēs esam pārdzīvojuši garus mēnešus, sāpes, raizes, negulētas naktis un asaras... Manam Andītim ir uzbrucis visagresīvākais audzējs pasaulē. Dzīvību glābjoša operācija, 30 staru terapijas procedūras, 21 ķīmijterapija un tad cerība, ka baisā slimība ir pazudusi no mūsu dzīves. Cerība, ka mūsu pasaule nesabruks. Tad janvārī nāca skumjas ziņas... slimība bija atjaunojusies un bija agresīvāka nekā jebkad agrāk. Ārsti ir atteikušies no mana stiprā, drosmīgā, brīnišķīgā brāļa! ( viņi prognozēja 4-6 mēnešus) Tagad varētu būt klusums, virkne neatbildamu jautājumu, dusmas, bezcerība!

... bet es nepadošos, es nevaru atteikties no sava drosmīgā, brīnišķīgā Brāļa! Vācijā esmu atradusi procedūru, imūnterapiju, kas patiesībā ir ārstēšana manis pašas izstrādātas vakcīnas veidā. Tā ir uzrādījusi ārkārtīgi labus rezultātus, un daži pacienti jau ir sasnieguši sešu gadu izdzīvošanas robežu (Vairāk par ārstēšanu šeit: https: //www.nature.com/articles/s41467-024-51315-8 ).

Ārstēšana izmaksā 80 000 eiro, pirmajā kārtā mums ir jāmaksā 20 000 eiro par diagnostiku un pārējie 60 000 eiro par vakcīnu.

Šeit man ir vajadzīga jūsu palīdzība! Lūdzu, palīdziet man šajā cīņā, ja varat, lai mans brālis varētu turpināt spīdēt uz šīs zemes. Mans drosmīgais Brālītis, kuru dzīve nav saudzējusi, kurš apglabājis savu trīsgadīgo bērnu, kura sirds ir īstajā vietā, kurš mīl brāļa puiku kā savējo, kurš nebaidās par sevi, bet uztraucas par to, kas būs ar mums, ja viņam nāksies aiziet... nav iespējams vārdos aprakstīt, kāds brīnišķīgs cilvēks, kāds brālītis, kāda tante, kāds brīnišķīgs bērns mūsu Mātei... šeit, mūsu vidū, ir tik daudz darāmā! Viņa ir liela cīnītāja, un, ja mums tiks dota iespēja, ja mēs to varēsim izdarīt kopā, viņa to izdarīs! 54 gadu vecumā vēl nav pienācis laiks atvadīties! Vēl nē! Viņai vēl jāmāca mūsu mazajam brāļadēlam uzmanības lokā, jāpavada viņu uz izlaidumu, jāsmaida viņa kāzu fotogrāfijās un jākonsultē viņu vēl daudzās citās lietās!

Es lūdzu jūs, ja varat kaut mazliet palīdzēt šajā dziedināšanas cīņā, palīdzēs šokolādes tāfelītes vai cukura paciņas cena, jo daudzas mazas lietas ir ļoti noderīgas!

Ja nevarat, lūdzu, atsūtiet kādu pārdomātu apskāvienu, ticiet man, tas nozīmē ļoti daudz! Es ticu, ka kopā mēs varam to izdarīt! Es ticu, ka, lai gan esam zaudējuši cīņā, mēs iziesim no tās kā uzvarētāji, roku rokā, ar augstu paceltu galvu!

Paldies: Barbara