Mani sauc par Rudolfu Kutasu, esmu pensionārs. Pirms 16 gadiem pārcēlos no Budapeštas uz Átányas pagastu. Pēc pāris nedēļām šeit sāku apzināties, kādā situācijā atrodas romu mazākumtautība. Es sāku nodarboties ar bērniem, pārveidoju vasaras virtuvi par kopienas telpu. Pēc skolas bērni ar prieku nāca pie manis. Kopīgi palīdzot viens otram, mēs izpildījām dienas mājasdarbus, un pēc tam spēlējāmies. Galda spēles, pērļu virtenes, rokdarbu nodarbības, spēles pagalmā utt. Diemžēl politika iejaucās, jo mērs draudēja bērnu vecākiem, ka, ja viņu bērni nāks pie manis, viņi nesaņems sabiedrisko darbu. Tāpēc bērni diemžēl pastāvīgi izlaida kopīgās nodarbības. Pēc tam viņi vairs neuzdrošinājās nākt. Tāpēc mēs ar partneri atradām iespējas, kad varējām ar viņiem nodarboties. Tāda iespēja bija, piemēram, Lieldienās, kad mēs viņiem rīkojām olu medības, vai Bērnu dienas konkurss, ko iepriekš saskaņojot ar kultūras nama direktoru, plānojām rīkot kultūras nama dārzā, bet mērs to neatļāva, tāpēc, pamatojoties uz manu rakstisku lūgumu, ko viņš ar savu parakstu apstiprināja, mums nācās to rīkot pagasta atkritumu izgāztuvē. Es varētu vēl ilgi rakstīt par to, kā es centos palīdzēt šeit dzīvojošajai mazākumtautībai, bet pašlaik viņu iztika ir lielākā problēma. No ziedojumiem dažreiz varu iegādāties viņiem apģērbu, bet ar to nevaru īsti uzlabot viņu dzīves kvalitāti. No jūsu nosūtītās summas es vispirms vēlētos atbalstīt bērnus, aizvedot viņus uz vietām, kur viņus ietekmē cita vide, tādējādi attīstot viņu pašapziņu. Protams, noteiktu summu vajadzētu atvēlēt arī pārtikai, jo viņu vecākiem nav regulāru ienākumu, tāpēc gadās, ka viņi dienām ilgi neēst. Turklāt arī tādiem radošiem kopienas veidojošiem pasākumiem, kas rada tādu saliedētu kopienu, kuras locekļi kā pieaugušie vēlētos dzīvot citādākā dzīves kvalitātē.

Problēma ir liela, un es lūdzu jūsu palīdzību.

Rudolfs Kutass

Átány Árpád vezér utca 6.

+36 30 140 1920