Mēs esam ģimene, kas ir saskārusies ar vissmagākajām diagnozēm. 2024. gada septembrī manam mīļotajam vīram Rysiu tika diagnosticēts ļaundabīgs audzējs abās smadzeņu puslodēs - IV pakāpes glioma.

Šis ir otrais vēzis, kas skāris mūsu tuviniekus. Mūsu dēls Karoleks trīs reizes bija tuvu nāvei - pirmo reizi pēc piedzimšanas smagas sepses dēļ un pēc tam divas reizes akūtas leikēmijas dēļ, kuras dēļ bija jāveic kaulu smadzeņu transplantācija. Mēs bijām cerējuši, ka pēc šiem grūtajiem gadiem mūs gaida miers, taču dzīve mūs atkal pārbaudīja.

Es nespēju saprast, ka mūsu ģimeni atkal ir piemeklējusi nevis ģenētika, bet akls, nežēlīgs liktenis. Neraugoties uz to, mēs nepadodamies - mēs spēlējam ar tām kārtīm, ko mums liktenis ir atvēlējis. Mēs izvilkām Karolek no nāves nastas, un mēs izvilksim arī Rysiu.

Esmu atradusi modernu, ārzemju terapiju, kas dažus dzīves mēnešus var pārvērst daudzos gados. Diemžēl tā ir ļoti dārga - mums ir vajadzīgi aptuveni 700 000 eiro. Tuvāko 2-3 nedēļu laikā mums ir jāsavāc 70 000 eiro. Mums tā ir milzīga summa, jo īpaši tāpēc, ka ar bērnu invalīdu mums nav izdevies uzkrāt lielas summas. Mums vajadzīga ātra palīdzība, jo audzējs ar katru nedēļu palielinās.

Mūsu dēla slimības laikā mans vīrs uzņēmās ģimenes uzturēšanas nastu, kad man nācās pamest darbu. Viņš strādāja vairākos darbos, lai nodrošinātu Karolaka ārstēšanu un rehabilitāciju. Viņš vienmēr rūpējās par mums. Atceros dienu, kad es izsaucu Rysiu uz slimnīcu, jo ārsti lika mums steigties, lai viņš varētu atvadīties no mūsu dēla. Tad notika brīnums - Karolek izdzīvoja.

Mūsu dēla ārstēšana bija neticami grūta. Rysiu viņu nesa uz rokām, kad viņam vairs nebija spēka, un lika viņam smieties tumšākajos brīžos. Mums teica, ka Karolam būs intelektuāla invaliditāte, ka viņš kļūs par "dārzeņu" un nedzīvos līdz 11 gadu vecumam. Taču Rysiu vienmēr saglabāja optimismu un ticēja, ka Karols tiks galā. Šis optimisms deva man spēku cīņā par mūsu bērnu un tagad arī cīņā par manu vīru.

Šodien Karolam ir 16 gadi, un jau 6 gadus viņš ir remisijā. Viņam ir lieliskas attiecības ar tēti, un viņiem abiem patīk melnais humors. Viņi smejas, sakot: "Sliktāk nevar būt, var kļūt tikai smieklīgāk." Mūsu meita Kalinka ir vēl ļoti maza, bet viņai tētis ir visa pasaule.

Rysiu ir mans lielākais atbalsts un labākais draugs. Mēs pār sevi nesapņojam - mēs rīkojamies! Mēs lūdzam palīdzību. Jūs glābjat ne tikai manu vīru, bet visu mūsu ģimeni."