Ugunsgrēks vienā mirklī atņēma mūsu mājoklim drošību un mieru. Lai gan neviens no mums fiziski necieta, mūsu ikdienas dzīve no tā brīža krasi mainījās. Vietai, kas vienmēr bija bijusi mūsu atbalsta punkts — mūsu ģimenes mājām, vietai, uz kuru atgriežamies — tagad ir nepieciešams milzīgs darbs, lai tā atkal kļūtu par mājām.

Zaudējumi ir smagi. Ēkai ir nepieciešams pilnīgi jauns jumts, un telpas tika applūdušas ugunsdzēsības operācijas laikā. Tas nozīmē ne tikai konstrukciju remontu, bet arī mājas žāvēšanu, telpu atjaunošanu un visu atgriešanu stāvoklī, kurā tajā ir droši dzīvot. Ar šiem remontdarbiem saistītās izmaksas ir milzīgas.

Mums ir trīs bērni, kuri nedēļas laikā dzīvo internātā. Mūsu mājas ir tā īpaša vieta, kur viņi atgriežas nedēļas nogalēs, brīvdienās un Ziemassvētkos — telpa, kur viņi var elpot, sajust ģimenes siltumu un baudīt vienkāršo ikdienas dzīves tuvumu. Arī mēs dzīvojam šo brīžu dēļ: gaidām, kad dzirdēsim viņu soļus gaitenī, kopīgi ēdam un sarunājamies līdz vēlai naktij. Domāšana par to, ka šobrīd mēs nevaram viņiem nodrošināt to pašu drošo patvērumu, mums ir vissmagākā daļa. Ziemassvētki ir pavisam tuvu. Šis gada laiks parasti nes Ziemassvētku eglītes smaržu, mājās gatavotu maltīšu aromātu un mieru, kas iestājas pēc garā gada — brīdi, kad mēs neko vairāk nevēlamies kā būt kopā zem viena jumta. Šogad viss izskatās citādi. Svētku gatavošanās vietā ir remonta plāni; dekorāciju vietā ir ugunsgrēka atstātās pēdas.

Mēs lūdzam palīdzību, jo paši nespējam segt šos izdevumus. Katrs ziedojums — neatkarīgi no tā apmēra — mūs tuvinā vienu soli tuvāk tam, lai mūsu bērniem būtu mājas, kurās atgriezties ne tikai svētkos, bet visos brīžos, kad ģimene jūtas kā ģimene.