Elektroniskā mūzika ir laika arhitektūra: tā veidojas, slāņojas, modulējas. Tā strādā ar frekvencēm, telpām, formām.

Trešajā festivāla Hamletsynthesized izdevumā šī intuīcija paplašinās un pārvēršas centrālajā metaforā - ģeometrijā. Nevis kā matemātisku stingrību, bet gan kā jutīgu spriedzes, attiecību, struktūru karti. Tādējādiģeometriskās formas kļūst par dzīviem simboliem, kas spēj izstāstīt katras festivāla dienas būtību, atspoguļojot skaņas kvalitātes, sociālo dinamiku un emocionālo atmosfēru, ko radīs katrs notikums.

Atvērtība, dalīšanās, nepārtrauktība.

Aplis ir rituāla, kolektīvās ieklausīšanās, cikliskuma, kas savieno pagātni un tagadni, tēls. Tā ir forma, kas apvieno bez hierarhijas un reprezentē festivāla pirmo vakaru, kas iecerēts kā saviesīgs brīdis: muzeja apmeklējums un divas izrādes, kas viena otru papildina. Apaļa kustība, kas sveic un iepazīstina.

Spriedze, impulss, ritms.

Trijstūris ir dinamiska figūra, ko veido nestabils līdzsvars, virsotnes, kas vērstas dažādos virzienos. Tas ir ideāli piemērots, lai stāstītu par otro dienu, kuras centrā ir dzīvās performances un deju, house un tehno mūzikas pulsējošā enerģija. Trīs leņķi kā trīs spēcīgi punkti: publika, mākslinieks un telpa. Ritms ir kustīga ģeometrija.

Modularitāte, sarežģītība, kolektīvā harmonija.

Sešstūris ir forma, kas atkārtojas dabā, lai veidotu funkcionālas un atvērtas struktūras, piemēram, bišu medus šūnās. Tas simbolizē daudzveidības bagātību, kas atrod kārtību. Svētdienas diena ir tieši tāda:polifoniska skaņuantoloģija, tikšanās, lekcijas, instrumenti, ko izpētīt, tirgus un lielisks noslēguma priekšnesums. Kora, modulāra, iekļaujoša diena.

Harmoniska atslēgšanās, poētiska atvērtība.

Piecstūris ir figūra, kas izvairās no perfektas simetrijas, bet paliek centrēta. Neregulārs, suģestējošs, simbols vizuālajai izstādei, kas pavada festivālu: vieta, kur uztvere, attēls un skaņa krustojas, negribot sakrist, atstājot vietu intuīcijai un sajūtu neskaidrībai.