Miai bija viss... gandrīz viss.

Viņa vadīja nelielu kafejnīcu laukos, bija lepna mamma, bet vairs nevarēja izturēt vardarbīgas attiecības, un, kad beidzot savāca drosmi, pirms pieciem gadiem izšķīrās.

15 gadu fiziskā un psiholoģiskā vardarbība nebija pietiekama, un, kad izrādījās, ka vīram ir vēzis, viņa palika pie viņa vēl trīs gadus, līdz viņš atveseļojās.

Viņa domāja, ka tagad viss var būt tikai labāk. Viņai nebija žēl, ka palika viena ar pusaudzes meitu, hipotekāro kredītu un uzņēmumu Covid laikā, viņa cīnījās neatlaidīgi, bet velti! Šķiršanās atņēma viņai mazo kafejnīcu, kurā gadu gaitā viņa bija izveidojusi īstu kopienu, organizēja ziedojumu vākšanu klaiņojošo kaķu sterilizācijai, kurus viņa baroja, izdalīja pārtiku trūcīgajiem, organizēja izstādes vietējiem māksliniekiem, pandēmijas laikā organizēja Ziemassvētku tirdziņu, lai uzmundrinātu vietējo kopienu...

Viņa jutās, ka viss, ko viņa tik dedzīgi bija uzcēlusi, ir pazudis. Viņa centās palikt kustībā, nekavējoties sāka strādāt, bet viņas uzkrājumi ātri izsīka.

Mia šodien, piecus gadus vēlāk, strādājot divos darbos, strādā tikai izdzīvošanas labad, ne tikai nespēj atlicināt naudu savam sapnim, lai atkal uzsāktu kādu radošu un sabiedrisku uzņēmumu, bet arī rēķinu apmaksa rada nopietnas grūtības. Tas viņu pilnībā izsūc. Viņa pārdod māju, kurā dzīvo, un sapņo, ka ar iegūto naudu pārcelsies uz Dienviditāliju un sāks dzīvi no jauna, bet šie pieci gadi bezjēdzīgas cīņas ir salauzuši viņu, lai cik stipra viņa arī būtu. Viņa vienmēr cīnījās par citiem un atbalstīja savas pašrealizējošās SIEVIETES kolēģes, bet tagad ir nogurusi.

Ja vari palīdzēt šai drosmīgajai sievietei atgūt savu dzīvi un pašcieņu, lūdzu, dari to!

Šī sieviete esmu es

Palīdzi savākt kapitālu nelielam uzņēmumam!

Ar mīlestību,

Mia