Ritiniet uz leju, lai skatītu angļu valodu

Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš Akila nom ira, un viņa ģimene gandrīz nemaz nespēj gulēt. Viņu lielākā vēlme tagad ir nogādāt Akilas ķermeni mājās un sarīkot viņam bēres.

30. jūnija rītā Bukarestes klubā notika traģēdija.

Akila bija viens no 10 000 šrilankiešiem, kuri 2023. gadā pārcēlās uz Rumāniju ar darba vīzu. Viņam tobrīd bija 27 gadi, un viņam līdzi bija bagāta pieredze, jo viņš bija strādājis par šefpavāru Šrilankas viesnīcās, kā arī akadēmiskā kvalifikācija, kas apliecināja viņa prasmes.

Viņa partnere viņu raksturo kā cilvēku, kurš nebaidījās aizstāvēt apkārtējos un iestāties par viņiem, jo īpaši tad, kad viņi to nevarēja vai neuzdrošinājās. Drosmīgs un pašpārliecināts vīrietis, kurš palīdzēja saviem draugiem, kurš bija patiess atbalsts saviem vecākiem un brāļiem un māsām un kurš savā darbā ieguldīja aizrautību. Viņi bija kopā deviņus gadus, kuru laikā, kā viņa saka, "viņš par mani rūpējās ar lielu mīlestību. Brīvajā laikā viņam patika skatīties filmas."

Kopš Akila nāves ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, un viņa ģimene tik tikko guļ. Viņu lielākā vēlme tagad ir pārvest Akila ķermeni mājās un sarīkot viņam bēres.

Taču repatriācijas izmaksas pārsniedz viņu iespējas. No otras puses, Akila, tāpat kā vairums neeiropiešu, kas pārceļas uz Rumāniju ar darba vīzu, paņēma lielu aizdevumu ar augstiem procentiem, lai finansētu savu ceļojumu un pārcelšanos. Kad viņa aizbrauca, viņa joprojām maksāja aizdevumu.

Tāpēc mēs sākam šo līdzekļu vākšanas kampaņu, lai segtu repatriācijas izmaksas, palīdzot Akilas ģimenei Šrilankā nogādāt dēlu/brāli/partneri mājās (≈ 4000 eiro). Papildus ķermeņa transportēšanai mēs vēlamies savākt arī līdzekļus, kas nepieciešami, lai palīdzētu ģimenei atmaksāt bankas aizdevuma atlikumu (≈ 2500 eiro), par kuru Akila bija nodrošinājusi māju. Mēs atzīmējam, ka Šrilankā, kur vidējā alga ir aptuveni 1300 leiju, tās ir ievērojamas izmaksas.

**********************

Āzijas strādnieki Rumānijas sabiedrībā ir aizvien daudzskaitlīgāka un neaizsargātāka grupa. Lai gan Rumānijas valdība katru gadu izsludina jaunas dāsnas ārvalstu darbaspēka kvotas, tā vēl nav īstenojusi nekādu integrācijas stratēģiju attiecībā uz desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ierodas valstī. Valsts iestādes neorganizē bezmaksas rumāņu valodas kursus, neīsteno kultūras starpniecības programmas, nesniedz informāciju par tiesībām, pienākumiem, tiesību aktiem un vietējo kultūru, kā arī nesniedz juridisko palīdzību daudzajos gadījumos, kad viņi ir darba devēju un citu personu ļaunprātīgas izmantošanas upuri.

Un tomēr daudzi no viņiem ir cilvēki, kas gatavo mūsu ēdienu mūsu iecienītajos restorānos, fasē to lielveikalu plauktos un būvē pilsētas nākamajām paaudzēm.

Šī kampaņa nav tikai par Akila, bet par visiem tiem, kas ierodas Rumānijā labākas dzīves meklējumos un saskaras ar neredzamām grūtībām. Parādīsim viņiem, ka mēs viņus redzam un ka mums rūp.

LV:

Līdzekļu vākšanas kampaņa, lai Akila atgrieztos mājās

Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš Akila nomira, un viņa ģimene gandrīz nemaz neguļ. Viņu lielākā vēlme tagad ir nogādāt Akilas ķermeni atpakaļ uz Šrilanku un sarīkot viņam pienācīgas bēres.

30. jūnija rītā Bukarestes naktsklubā notika traģēdija.

Akila bija viens no 10 000 šrilankiešu, kuri 2023. gadā ar darba vīzu pārcēlās uz Rumāniju. Toreiz viņam bija 27 gadi, un viņam bija vērtīga pieredze, strādājot par šefpavāru viesnīcās dzimtenē, kā arī augsta akadēmiskā kvalifikācija.

Viņa partnere viņu raksturo kā drosmīgu un pašpārliecinātu cilvēku, kurš iestājās par apkārtējiem un runāja viņu vārdā, īpaši tad, kad viņi paši to nevarēja. Viņi bija kopā deviņus gadus, kuru laikā, kā viņa saka, "viņš par mani rūpējās ar lielu mīlestību. Brīvajā laikā viņš mīlēja skatīties filmas."

Ir pagājušas vairāk nekā divas nedēļas, kopš Akila nomira, un viņa ģimene gandrīz nemaz neguļ. Viņu lielākā vēlme tagad ir nogādāt Akilas ķermeni atpakaļ uz Šrilanku un sarīkot viņam pienācīgas bēres.

Diemžēl repatriācijas izmaksas pārsniedz viņu iespējas. Akila, tāpat kā daudzi citu valstu pilsoņi, kas pārceļas uz Rumāniju darba meklējumos, paņēma lielu aizdevumu ar augstiem procentiem, lai finansētu savu ceļojumu un jauno dzīvi. Kad viņš nomira, viņš joprojām maksāja šo aizdevumu.

Mēs uzsākam šo līdzekļu vākšanas kampaņu, lai palīdzētu segt repatriācijas izmaksas un palīdzētu Akila ģimenei Šrilankā nogādāt dēlu/brāli/partneri mājās (≈ 4000 EUR) Papildus viņa ķermeņa transportēšanai mēs vēlamies arī savākt līdzekļus, lai palīdzētu atmaksāt atlikušo bankas aizdevumu (≈ 2500 EUR), par kuru Akila garantēja ar ģimenes mājām. Šrilankā, kur vidējā mēnešalga ir aptuveni 1300 leiju, tas ir ievērojams slogs.

**********************

Āzijas darba ņēmēji Rumānijas sabiedrībā veido arvien lielāku un neaizsargātāku grupu. Lai gan Rumānijas valdība katru gadu izsludina jaunas dāsnas ārvalstu darbaspēka kvotas, tā vēl nav īstenojusi nekādu integrācijas stratēģiju attiecībā uz desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ierodas valstī. Valsts iestādes neorganizē bezmaksas rumāņu valodas kursus, neīsteno kultūras starpniecības programmas, nesniedz informāciju par tiesībām, pienākumiem, tiesību aktiem un vietējo kultūru, kā arī nepiedāvā juridisko palīdzību daudzajos gadījumos, kad šie darba ņēmēji kļūst par darba devēju ļaunprātīgas izmantošanas upuriem un daudzos citos gadījumos.

Tomēr daudzi no viņiem ir cilvēki, kas gatavo mūsu ēdienu mūsu iecienītākajos restorānos, fasē to lielveikalu plauktos un būvē pilsētas nākamajām paaudzēm.

Šī kampaņa nav tikai par Akila, bet par visiem tiem, kas ierodas Rumānijā labākas dzīves meklējumos un saskaras ar neredzamām grūtībām. Parādīsim viņiem, ka mēs viņus redzam un ka mums rūp.