Mans vārds ir Endrjū, un es vācu līdzekļus mājai.

Mana vecmāmiņa ir sieviete, kas mani audzināja, mīlēja un rūpējās par mani. Un viņa daudz ko zaudēja manas piedzimšanas un savas ģimenes dēļ. Viņai bija nopirkta sava māja, un viņai izdevās izbēgt no toksiskām vardarbīgām attiecībām ar manu vectēvu. Bet mana māte mani dzemdēja agrā vecumā, un mana vecmāmiņa smagi strādāja, lai uzturētu sevi un savus 2 bērnus( kuri nestrādāja )paēdinātus un ar jumtu virs galvas. Tāpēc, kad es arī parādījos, mana mamma gribēja mani atdot adopcijai, jo nespēja uzņemties atbildību, bet mana vecmāmiņa viņu apturēja un rūpējās par mani viņas vietā. Taču mājas izdevumi kļuva pārāk lieli, un mana mamma pārliecināja vecmāmiņu pārdot māju un pārcelties uz mazāku dzīvokli. Viņa to arī izdarīja, bet tā atradās sliktā rajonā, kur viņus uzbruka viņu pašu mājās. Mana mamma atkal pārliecināja vecmāmiņu pārdot un šoreiz pārcelties pie sava bijušā vīra, mana vectēva. Viņa dzīvoklis bija 20 kvadrātmetru liels haoss bez elektrības un ūdens. Tāpēc viņi izmantoja atlikušo naudu, lai to izremontētu. Šajā 20 kvadrātmetru lielajā mājoklī 20 gadus dzīvoja 5 cilvēki. Kad es pabeidzu vidusskolu, es devos strādāt un centos ietaupīt naudu pirmajai iemaksai par māju. Man bija apmēram 3000 eiro, kad sākās neparasta notikumu virkne.

Apliances sāka lauzt, cilvēkiem vajadzēja naudu, un, tā kā es biju vienīgais, kam bija stabils darbs, es visu aizvietoju. Tad nomira mans tēvocis, un mana vecmāmiņa, kas bija sagrauta, lūdza mani, lai es viņa ģimenei (sievai un bērniem) iedodu 1000 eiro. Gadu taupīšanas gadi, maksājot par visu, jau bija pagājuši mazāk nekā gada laikā. Es strādāju jau 6-7 gadus, un man vairs nav izdevies izveidot nekādus uzkrājumus ikreiz, kad kaut kas notiek, man ir jāiegulda. Es jau sen varēju aiziet un dzīvot bez stresa un mammas un vectēva bullshit, bet es nevarēju vienkārši atstāt vecmāmiņu, lai mani ekspluatē.

Es vienkārši gribu mieru un klusumu, lai dzīvotu kopā ar vecmāmiņu, kamēr mēs vēl varam.

Paldies visiem, kas to lasa un var dalīties ar mani un palīdzēt, ko vien var.