Sveiki. Es ļoti vēlētos pierakstīties uz kursiem, apgūt Manifestācijas spēku

Pievilcības likums

Identificējiet manus aizsprostojumus. Pašdziedināšanās. Vēlos pārvākties tuvāk saviem bērniem, kuri dzīvo laukos. Tur ir tik kluss un mierīgs, salīdzinot ar šejieni. Man ir 2 meitas un dēls, kurus es mīlu vairāk par visu uz zemes! Viņi ir daudz uzstājuši, ka man jātiek prom no tagadējās dzīvesvietas, jo šeit nav droši un es nevaru šeit pieskatīt savus mazbērnus. Un es to ļoti labi saprotu un pilnībā cienu! Tāpēc es viņus pieskatu viņu mājā. Tad izbaudiet mūs 😊.

Es vēlos būt laimīgs un stiprs un spēt palīdzēt saviem mīļajiem ar dažādām lietām, kā arī cilvēkiem, kuri cīnās ar domām, trauksmi, dusmām, atkarībām, bet nespēj iziet pa durvīm vai sarunāties ar veselības aprūpes darbiniekiem vai citām aģentūrām ka viņi vēlētos sazināties, bet nevar. Es varu būt tas, kurš palīdz tik sarežģītā un neaizsargātā situācijā. Un bez nepieciešamības maksāt. Iepriekš ir palīdzējis cilvēkiem ar dažādām lietām. Ir arī kādam nopircis pārtiku, neko neprasot pretī. Atceros, ka tas man radīja labu un siltu sajūtu un pateicību. Citus, uz kuriem cilvēki skatījās nicīgi, es sasveicinājos un arī varēju uzsākt sarunu. Ja man bija nauda, es vienmēr atdevu kādu santīmu. Es nekad neesmu aizmirsis, kad dzirdēju, ka tad, kad kāds runā par mani un neatcerējās vai nezināja manu vārdu, viņi to paskaidroja šādi: Viņa, kura vienmēr tik jauki smaida un vienmēr sveicina. Ak, jā, cilvēki toreiz varētu teikt. Bija tik aizkustinoši dzirdēt, un jāsaka, ka tā bija brīnišķīga sajūta, ka kāds mani tiešām atpazina. Es atceros, ka uz to uzaugu. Tas bija agrāk, es pats nokļuvu. Iepriekš vienmēr esmu pieskatījis suņus citiem. Pēdējo 2 gadu laikā arvien vairāk domāju par to, kā ar suni var būt tik omulīgi. Kādam, kas vēlas, lai es būtu māte, un mums ir kompānija, un viņš ļoti labi zina, kā tas nodara veselību un psihi. Tās ir tādas zāles dvēselei un manai labsajūtai, kad pieskatu suni. Un tad arī es katru dienu izkāpju ārā. Nepatīk doties ceļojumos vienatnē. Tas ir tik vientuļi. Es vēlos apciemot ģimeni bez satraukuma un piedalīties tādos pasākumos kā kristības, konfirmācijas, kāzas, dzimšanas dienas, Ziemassvētku svinības, kā arī pievienoties ceļojumiem, ko man prasa, un es vēlos to atļauties ārsta pieņemšana, speciālisti, oftalmologs, iespējams, brilles , Zobārsts . Gribi iegādāties visu veidu veselīgu pārtiku, piemēram, zivis, balto gaļu, augļus, dārzeņus utt.. Pārāk dārgi mums, kas dzīvojam vieni Norvēģijā! Es maksāju gandrīz tikpat lielu īri par savu mazo dzīvokli, salīdzinot ar ģimeni, kurai ir savs dzīvoklis un kura maksā gan kredītu, gan īri! Norvēģija ir bagāta, bet iedzīvotāji diemžēl nabadzīgi! Daudzas un garas rindas pie pārtikas izdales punktiem lielākajās pilsētās. Man ir daudzkārt beigusies gan pārtika, gan higiēnas preces, gan medikamenti, jo naudas diemžēl nepietiek. Neatceros, kad pēdējo reizi Lieldienās vai citos svētkos ēdu Ziemassvētku ēdienu vai ko tādu! Ziemassvētkos izvēlējos palikt mājās līdz 5 reizēm, jo vienmēr kādam pietrūka Ziemassvētku dāvanas. Un tas vienmēr sāpēja. Manā ģimenē neviens to nezina. Es teicu, ka mani uzaicināja uz šādām pārtikas piegādēm, jo es jūtos kā ubags un nekā vērta kā cilvēks, kā arī tāpēc, ka, augot, man nekad nav bijis neviena, kas man būtu iemācījis, ko es varētu jautāt. lietas. Uzzināju, ka nekad nedrīkst prasīt citiem kādu ēdienu, dzērienu vai ābolu, jo tā bija ubagošana. Un tas joprojām ir tik dziļi manī, tāpēc es to nevaru izdarīt. Bērnībā biju ļoti vientuļa. Man nebija ar ko spēlēties, līdz mēs pārcēlāmies un man nebija 10 gadu. Mamma un tētis mani mīlēja, bet jauni un nezinoši. Viņi bija smagi strādnieki, kas, protams, pēc tam atmaksājās. Viņi bija finansiāli stabili, un tas ļoti palīdzēja gan man, gan maniem brāļiem un mūsu bērniem, un tagad, protams, arī mazmazbērniem. Es saņēmu to, ko gribēju, un vēl daudz vairāk. Un es esmu tik pateicīgs par to! Bet tas man neiemācīja saprast emocijas vai to, kas īsti ir dzīve un ko tu vari darīt, lai ticētu sev un būtu laimīga ar sevi. Es gandrīz neko neatceros no savas dzīves pirms 10 gadu vecuma.

Ne skolēni, ne skolotāji, ne bērni bērnudārzos, ne darbinieki. No 4. klases vairāk atceros. Tika aizliegts, ņirgājās un smējās. Jo es biju noslēgts un ļoti kautrīgs. Ja neviens cits mani nav sodījis, tad es pats to esmu darījis, neapzināti! Šodien, 57 gadu vecumā, esmu iepazinis sevi un daudz pārdomājis par sevi un apkārtējo vidi un salicis daļu no savas puzles. Esmu arī uzsācis privātu autobiogrāfiju, jo lasot, šķiet, ka es to nebūtu rakstījis. Nedaudz domājis, ja man izdosies uzrakstīt grāmatu, to izdot? Pelni naudu. Kad mani bērni bija mazi, es gribēju uzrakstīt piedzīvojumu grāmatu. Man patika lasīt pasakas, ko dziedāt kopā ar bērniem. Un es labprāt to darītu arī ar saviem mazbērniem. 2 meitenes vecumā no 1 1/2 gadiem un 2 1/2 gadiem. Jāsaka, ka pamazām sāku cerēt uz labāku dzīvi pēc tam, kad kļuvu par vecmāmiņu. Bet.. tagad te bija daudz. Nezini, ko šeit paturēt un ko aizvest? Labi. Ja es tagad visu šeit izdzēsīšu, es zinu, ka nekad vairs šeit neienākšu.

Tas ļauj man sākt jaunu dzīvi ar labu veselību, būt klāt saviem bērniem un mazbērniem, saviem vecākiem, brāļiem, brāļameitām, brāļa dēliem un var sazināties ar pasaules labāko draugu, kurš man kādreiz bija, kurš man neizdevās un kuru es ļoti pietrūkst. Visi mani ir redzējuši varbūt 2__3 reizes gadā. Dažreiz ir pagājis vairāk nekā gads. Mani vecāki mani zaudēja daudzus gadus. Es zinu, ka viņi ir raudājuši, un es arī. Vienmēr cīnījies ar šausmīgi sliktu sirdsapziņu pret visiem citiem. Es esmu noslēdzies sevī un visus pārējos savā dzīvē, kopš apmēram pirms 12 gadiem! Tas ir tik skumji, ka IR jābūt naudai, lai varētu izveseļoties. Ir jābūt naudai, lai saņemtu palīdzību diagnozes noteikšanā par to, kas ir nepareizi. Tas ir tik skumji, ka nauda nozīmē visu, kad tam absolūti nevajadzētu būt, ja kāds vēlas man palīdzēt, būšu ļoti pateicīgs! Lai gan tagad jūtos apmulsusi un pazemota no sevis, es pirmo reizi mūžā jautāju: vai tu/tu man palīdzēsi? Utt Heidi