Dzīve/visums/liktenis/dievišķais ir bijis ļoti dāsns pret mani. Esmu pateicīga, saku paldies un izbaudu katru mirkli. 8. oktobrī atzīmēšu vēl vienu prieka un dzīves gadu.

Šogad es nevēlos dāvanas!

To, ko es vēlētos, ir, lai jūs pārvērstu apsveikumus un dāvanas empātijā un atbalstā.

Jau 29 gadus es darbojos Rumānijas Transplantācijas asociācijā (ATR). Pirms gandrīz 30 gadiem es saņēmu jaunu iespēju dzīvot: nieru transplantāciju, ņemot vērā, ka... vēl pāris mēneši dialīzē būtu nozīmējuši „stāsta beigas”! Un tāpēc, ka esmu daļa no nieru transplantācijas vēstures Rumānijā, tāpēc, ka toreiz, 1995. gadā, viss vēl bija sākuma stadijā, tāpēc, ka zināju, kā bija jau kopš 1980. gada, un vēlējos, lai manu iespēju saņemtu pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri atrodas ciešanās, es pievienojos iniciatīvas grupai, kas padarīja iespējamu ATR izveidi.

Un ATR pastāv jau 29 gadus, pateicoties tās biedru brīvprātīgajam darbam un to cilvēku finansiālajam atbalstam, kuri saprot, cik svarīgi ir atrast atbalsta punktu, kad zeme izslīd no zem kājām. Tāpēc es ZIEDOJU savu dzimšanas dienu un aicinu jūs pievienoties tiem, kuri dara iespējamu ATR pastāvēšanu un tās misijas turpināšanu.

Bezgalīgs paldies jums, brīnišķīgie cilvēki!

(ATR ... seko man: es to atradu uz ielas .... Rm. Vâlcea!!!!)