Mani sauc Emanuela, un es rakstu šo vēstuli ar lielām grūtībām, taču arī ar sirsnību un cerību.

Šajā manā dzīves delikātajā brīdī es saskaros ar situāciju, ko nekad nebūtu iedomājusies: reālu risku zaudēt mājas, vienīgo vietu, kas man un manai ģimenei nozīmē drošību, stabilitāti un aizsardzību.

Pēdējos gados esmu darījusi visu iespējamo, lai izturētu, sakodusi zobus un meklējot risinājumus, bet apstākļi, kas ir lielāki par mani, ir padarījuši šo cīņu arvien grūtāku. Izdevumi ir uzkrājušies, ienākumi vairs nav pietiekami, un šīs situācijas slogs ir kļuvis nepanesams.

Māja nav tikai jumts virs galvas: tā ir vieta, kur glabājas atmiņas, kur atrodam patvērumu grūtos brīžos, kur katru dienu mēģinām sākt no jauna. To zaudēt nozīmētu zaudēt daudz vairāk nekā tikai četras sienas.

Tāpēc šodien es pazemīgi lūdzu palīdzību.

Katrs ziedojums, pat visniecīgākais, var izdarīt lielu atšķirību un palīdzēt man iegūt laiku, elpot un atrast stabilu risinājumu.

Tie, kas nevar palīdzēt finansiāli, tomēr var man palīdzēt, daloties ar šo lūgumu vai vienkārši ar iedrošinošu vārdu: arī tas nozīmē vairāk, nekā varētu iedomāties.

No sirds pateicos ikvienam, kas lasīs šīs rindas, ikvienam, kas izstieps roku, un ikvienam, kas palīdzēs man justies ne tik vienai šajā tik trauslajā brīdī.

Ar pateicību un cerību,

Emanuela