SVARĪGS PAZIŅOJUMS 📣🔴

Šis teksts ir radies no noguruma, kas nav tikai fizisks — tas ir arī emocionāls.

Projekts „Avó e Patinhas” nav ne biedrība, ne organizācija, kas saņem valsts vai privātu atbalstu.

Es esmu parasts cilvēks, kam ir darbs un rēķini, kas jāmaksā, tāpat kā ikvienam citam. Bet manā sirdī jau sen ir radusies vēlme pieņemt un mīlēt tos, kurus neviens nevēlas.

Šis projekts ir MANS. TIKAI MANS UN VIŅU!!!

Es glābju. Es veicu CED (noķeršanu, sterilizāciju un atgriešanu). Es rūpējos par ielas dzīvnieku kolonijām.

Bieži vien es uzņemu dzīvnieku, zinot, ka ir tikai 1 % iespēja, ka kāda ģimene to ieraudzīs ar sirdi. Un tomēr es to uzņemu. Un paliek viens, paliek divi… tie paliek. Manai mīlestībai pret viņiem nav gala. Bet telpai ir: tā ir fiziska un IEROBEŽOTA.

MAN NAV PATVERSMES!

Es eju pie veterinārārsta, dodu zāles, baroju, lutināju, cik vien varu, un mēģinu atrast labākās mājas.

Domāju, ka reti kurš apjauš, kāda atbildība un atdeve ir saistīta ar šāda veida lietas uzņemšanos. Sociālā dzīve praktiski pazūd. Laiks vairs neeksistē... 

Loģistika? Gandrīz neviens to nevar iedomāties — un daudzi pat nem mēģina saprast.

Es zinu: daudziem šī lieta šķiet niecīga un neko nevērta. Bet man tā ir viss.

Un vai jūs tam ticat vai nē: tieši dzīvnieki mani izglāba no dziļas depresijas, no patoloģiskas sēras.

Būtu liekulīgi, ja es neteiktu, ka tieši šī „gandrīz terapija” liek man justies labāk un mazāk skumji, kad atceros, ka man ir dzirdes traucējumi. Es ienīstu šo „gandrīz frāzi”, bet tā ir taisnība, un drīz es kļūšu pilnīgi kurla. Mani atlikušie 30 % pazudīs. Es to zinu. Bet zināt, ar viņiem nav nepieciešams ne klausīties, ne runāt. Saprotat? 

Ja šodien esmu šeit, tad to esmu parādā viņiem.

Ir milzīgs emocionāls pārdzīvojums uzzināt par dzīvnieku, kas cieš, un nespēt palīdzēt. Un cilvēki nesaprot, ka tas ir tāpēc, ka MAN NAV IESPĒJAS PALĪDZĒT. Teikt „es nevaru” man salauž sirdi, liek man zaudēt miegu, liek man justies, ka esmu pievīlusi — ka esmu VIŅU PAMETUSI — pat ja es to neesmu darījusi.

Vai jūs saprotat, cik grūti tas ir?

Un ir sāpes, kas paliek uz visiem laikiem. Sāpes par to, ka zaudēju mazuli, kuru baroju ar krūti, pēc tam, kad dienām ilgi centos viņu glābt, ir nepanesamas. Tās ir ēnas, kas PALIEK. 

Jebkura dzīvnieka nāve, pat ja ir darīts viss iespējamais, pat ja cīnos līdz galam, mūs mazliet sagrauj no iekšpuses.

Tā nav tikai sēras par zaudētu dzīvību — tā ir vaina, frustrācija, bezspēcības sajūta, kas paliek.

Un kad man jāeitan dzīvnieks? Es to daru tikai tad, kad sāpes pārspēj dzīvi. Šodien es atceros katru no tiem, kas jau ir aizgājuši. Un es vienmēr biju kopā ar viņiem. Viņi neaizlidoja vieni. Es biju tur. Par laimi, to nebija daudz. Bet pietika. Tās bija DZĪVES. 

Tas viss ir tik grūti. Grūti gan pārvaldīt, gan arī pieņemt. 

Un kad man saka:

 „Tev jāuzņem, tev kaut kas jādara...”

Patiesībā es jau daru visu, ko varu. Vai esat par to domājuši?

Un ir kaut kas, ko man jāpasaka bez bailēm:

Par ielas dzīvniekiem ir atbildīgi VISI!

Kad dzīvnieks šķērso mūsu ceļu, viņš ir arī „mūsu”.

Gaidīt, ka kāda biedrība, dzīvnieku patversme vai „kāds” atrisinās šo problēmu, ir visvienkāršāk. Bet tas nav PAREIZI. VISI VAR PALĪDZĒT.

Vieglāk ir uzvelt atbildību citiem. Tas ir taisnība. 

Bet pārmaiņas notiek tad, kad mēs pārstājam gaidīt „varoņus”... un nolemjam kļūt par VIENU no tiem.

Es zinu arī to, ka ir cilvēki, kuri mani pazīst, kuri atbalsta šo projektu un mīl to tikpat ļoti kā es. Un es zinu, ka viņi palīdz, kad vien var — ar solidaritātes akcijām, daloties ar informāciju, ar ziedojumiem. 

💸 Ziedojumi no cilvēkiem, kuri tic šai misijai, lai cik mazi tie arī būtu, ir tas, kas uztur šo projektu dzīvu.

Un, lūdzu, saprotiet arī to: es katru dienu saņemu desmitiem ziņojumu un komentāru.

Es nespēju izlasīt vai atbildēt uz visiem. Tas nav tādēļ, ka man trūktu vēlēšanās — tas ir tādēļ, ka dienas laikā trūkst laika.

💛 No visas sirds pateicos visiem, kas tic šim godīgajam, cienīgajam un mīlestības pilnajam projektam.

Paldies tiem, kas atbalsta, dalās, saprot, ziedo, ir klāt — visos iespējamajos veidos.

💌 Ziedojumiem: 

MBWAY: 938067057; 

NIB: PT50004587194032360549466; 

IBAN (Revolut): LT543250056754181505; 

PayPal: https://www.paypal.me/martaavo?locale.x=pt_PT 

💌 Ziedojumiem mantu veidā: 

Parazītu iznīcinātāji: Advocate, AdTab vai Credelio (suņiem un kaķiem), Milbemax (mazuļiem un pieaugušajiem), Strongid (mazuļiem), Frontline aerosols; 

Smiltis. Barība. Pastētes. Aizsargi. Atkritumu maisi. Kompreses. Dodots. 

Ir tik daudz lietu, ko jūs varat piedāvāt, ja vēlaties. Ja tā, lūdzu, sūtiet privātu ziņu, lai būtu vieglāk organizēt. 

Ar mīlestību,

Marta Avó - Avó e Patinhas-.