Sveiki visiem!

Es iepazīstināšu sevi – mani sauc Nicolas, man ir 27 gadi, esmu francūzis, un jau 7 gadus esmu pilnīgā neziņā...

Pirms 7 gadiem es nolēmu mainīt profesiju, jo, strādājot kopš 18 gadu vecuma, es sapņoju par kaut ko citu, par citu profesiju.

Pēc tam es saņēmu 920 eiro bezdarbnieka pabalstu, bet man bija grūti iztikt ar mazāku summu, tāpēc es sāku izmantot kredītlīniju, taču kopš tā laika man nekad nav izdevies atgūt zaudēto...

Es vienmēr esmu strādājis, bet dzīves izmaksas pieaug – 300 eiro benzīnam, lai dotos uz darbu, 800 eiro izdevumiem un īrei. Acīmredzot es vairs netiku galā, un 2024. gada novembrī es beidzot nonācu depresijā.

Pēc tam man bija vajadzīgi vairāk nekā 6 mēneši, lai atgūtos, man bija skaidra vēlme pārtraukt dzīvot, jo kāda jēga strādāt, ja nevar pat sev sagādāt prieku vai paēst, situācija kļuva man pārāk grūta.

Man nav ģimenes, kas varētu man palīdzēt, nav arī nekādu biedrību, jo, kā jūs saprotat, es nesaņemu RSA, es neesmu invalīds, man ir 28 gadi, es vienmēr esmu strādājis, tāpēc tas nepadara mani par pietiekami “kasos” (atvainojiet par terminu), lai saņemtu pabalstus…

Esmu izmēģinājis visu, bankas bloķē manu karti mēneša 20. datumā, jo es pārsniedzu atļauto pārskatīto kontu par -300, tas ir apburtais loks, jo es nespēju atmaksāt savu pārskatīto kontu, un acīmredzot esmu nonācis situācijā, kad mēneša 24. datumā man vairs nav nekā ledusskapī, un mana karte ir bloķēta...

Esmu dziļā izmisumā, negribēju nonākt līdz tam, ka lūdzu ziedojumus, bet vairs nezinu, ko darīt, lai izkļūtu no šīs situācijas...

Es jau iepriekš pateicos visiem, kas var man palīdzēt, kā vien var, protams, neuzņemieties par to atbildību, bet neatkarīgi no summas es pateicos no visas sirds un ceru, ka dzīve atlīdzinās jums par palīdzību, ko man sniegsiet.

PATEICOS, PATEICOS TŪKSTOŠ REIZES, KA IZKLAUSĪJĀT MANI.