"Ja jūs redzētu mani ejam pa ielu, jūs droši vien domātu, ka ar mani viss ir kārtībā. Es smaidu, runāju, cenšos dzīvot normāli. Bet to, ko jūs neredzat, ir nemitīgā cīņa, kas norisinās manā ķermenī. Aiz katra smaida slēpjas sāpes, no kurām es nevaru izvairīties. Aiz katra mana soļa slēpjas cīņa, ko lielākā daļa cilvēku nekad nesapratīs. Mans stāvoklis ārējam pasaulei ir neredzams, bet tas mani iznīcina no iekšpuses."

"Dzīvot ar slimību, ko neviens neredz, ir viena no grūtākajām lietām, kādas cilvēkam nākas piedzīvot. Cilvēki skatās uz mani un saka: "Tu izskaties vesela." Bet patiesībā mana veselība sabrūk, un es nesu tādu nastu, ko vārdos gandrīz nevar aprakstīt. Man ir medicīniskās kartes, bet tās visas ir latviešu valodā – valodā, ko daudzi ārpus manas valsts pat nevar lasīt. Tas padara manu cīņu vēl vientuļāku, jo pierādījumi par manām ciešanām ir ieslēgti dokumentos, kurus lielākā daļa cilvēku nesaprot."

"Man steidzami nepieciešama operācija, kas varētu mainīt manu dzīvi. Man nepieciešama rehabilitācija, lai iemācītos dzīvot no jauna. Man nepieciešami medikamenti, lai kontrolētu sāpes un turpinātu cīnīties. Bet izmaksas ir milzīgas, un bez ziedojumiem es to nevaru izdarīt. Operācijas izmaksas pagaidām ir tikai aptuvenas, un rehabilitācijas un medikamentu izmaksas tiks aprēķinātas tikai pēc ārstēšanas sākšanas. Šī nenoteiktība padara visu vēl grūtāku, jo es esmu ieslodzīta starp sāpēm un cerību, apzinoties, ka bez palīdzības izveseļošanās ir neiespējama."

"Ir dienas, kad sāpes ir tik stipras, ka šķiet, ka es sabruku. Ir naktis, kad es nevaru gulēt, kad asaras tek, jo es domāju, cik ilgi es to varu izturēt. Es bieži slēpju savas ciešanas, jo nevēlos būt par apgrūtinājumu citiem. Bet patiesībā es vairs nevaru to darīt viena pati. Man vajadzīga palīdzība. Man vajadzīga līdzjūtība. Man vajadzīgi cilvēki, kuri ir gatavi atvērt savas sirdis un stāvēt man blakus šajā cīņā."

"Katrs ziedojums, neatkarīgi no tā apmēra, ir glābšanas riņķis. 5 eiro, 10 eiro, 50 eiro – apmērs nav svarīgs, svarīga ir mīlestība, kas slēpjas aiz tā. Jūsu ziedojums nav tikai nauda, tas ir dzīvības dāvana, iespēja man vieglāk elpot, dzīvot bez nepanesamām sāpēm un atkal ticēt rītdienai. Jūsu laipnībai ir spēks pārvērst manas slēptās asaras cerībā, pārvērst manas klusās ciešanas dziedināšanā."

"Es nelūdzu par greznību. Es nelūdzu par komfortu. Es vienkārši lūdzu iespēju saņemt ārstēšanu, kas varētu glābt manu veselību un atdot man atpakaļ dzīvi. Es zinu, ka ir daudz citu labdarības mērķu, bet, ja mana stāsts aizkustina jūsu sirdi, lūdzu, apsveriet iespēju ziedot. Katrs labdarības žests ir solis pretī dziedināšanai, solis pretī atbrīvošanai no sāpēm, solis pretī pašai dzīvei."

*"Lai gan mana slimība nav redzama, jūsu līdzjūtība var padarīt tās ietekmi redzamu. Kopā mēs varam pārvērst izmisumu cerībā. Kopā mēs varam pārvērst sāpes dziedināšanā. Jūsu ziedojumi man dos ne tikai ārstēšanu, bet arī iespēju dzīvot ar cieņu, smaidīt, neslēpjot sāpes, un sapņot par veselīgāku rītdienu.

No visas sirds pateicos jums par to, ka izlasījāt manu stāstu, par to, ka ticējāt man, un par to, ka palīdzējāt man cīnīties šajā neredzamajā cīņā. Jūsu laipnība ir gaisma, pie kuras es turos savos tumšākajos brīžos."*