Lūdzu, palīdziet man izdzīvot. Un sākt dzīvot no jauna.

Man nav viegli to rakstīt. Bet es to rakstu, jo tā ir mana pēdējā cerība.

Gadiem ilgi es cīnos ar ēšanas traucējumiem, smagu depresiju, trauksmi un atkarību no medikamentiem. Katra diena ir cīņa. Ar savu ķermeni. Ar prātu. Ar bailēm.

Esmu izmēģinājusi visu, kas bija pieejams – terapijas, dažādas pieejas, ārstniecības iestādes. Es ticēju, ka tas palīdzēs. Nepalīdzēja. Un to ir ļoti grūti atzīt.

Esmu izsmelta. Salauzta. Un godīgi sakot – baidos, ka, ja kaut kas būtiski nemainīsies, man šeit vairs ilgi nebūs. Ēšanas traucējumi nav tikai psiholoģiska problēma. Tā ir slimība, kas nogalina. Un es jau jūtu, ka tā man atņem spēkus ātrāk, nekā es spēju tos atgūt.

Bet ir pēdējā cerība.

Specializēta klīnika ASV, kas specializējas tieši tādos gadījumos kā mans – kad parastā ārstēšana nav devusi rezultātus. Ārstēšana ietver īpašas infūzijas un intensīvu terapeitisko aprūpi, kas palīdz cilvēkiem atjaunot smadzeņu un ķermeņa darbību. Cilvēkiem, kuri jau ir bijuši pilnīgi bezcerīgā situācijā.

Taču šī ārstēšana ir ārkārtīgi dārga. Viena pati es to nekad nevarēšu atļauties.

Man ir nepieciešami līdzekļi ne tikai pašai ārstēšanai, bet arī lidojuma biļetēm un naktsmītnei, jo klīnika atrodas Amerikā.

Slimība man atņēma spēju normāli dzīvot un strādāt. Tā atņēma man prieku, mieru, drošības sajūtu savā ķermenī. Tomēr manī joprojām ir maza, bet spēcīga daļa, kas vēlas dzīvot. Kas vēlas kādu dienu piecelties un nejust bailes. Kas vēlas ēst bez sāpēm, aizmigt bez trauksmes un būt nākotnei.

Es negribu mirt.

Es gribu dzīvot. Patiesi dzīvot.

Ja esat izlasījuši līdz šim, paldies. Un, ja izlemjat ziedot – pat ja tikai nelielu summu –, jūs man dodat iespēju. Burtiski.

No visas sirds pateicos par katru finansiālo ziedojumu, par dalīšanos un par cilvēcību.