Mani sauc Andreja, esmu cilvēks ar invaliditāti, mana labā kāja ir par 23 cm īsāka, un es valkāju ortopēdisko protēzi. Esmu sportiste un nacionālās sēdvolejbola komandas kapteine, esmu uzvarējusi 6 Eiropas čempionātos, vienā pasaules čempionātā un Vidusjūras spēlēs. Esmu arī volejbola trenere, un plānoju absolvēt fitnesa treneres specialitāti, jo veselīgs un aktīvs dzīvesveids ir mans dzīvesveids. Pārgājieni ir viens no maniem hobijiem, un esmu izmēģinājusi arī skriešanu (spārni uz mūžu). Pēdējā KIF volejbola eksāmena laikā es savainoju celi (uz kājas, kur valkāju ortopēdisko protēzi) un man tika veikta ceļa rekonstrukcijas operācija, ceļa locītavas stabilizācija un meniska artroskopija. Pēc operācijas man jāvalkā imobilizācijas ortoze, bet tā, ko ieguvu slimnīcā, man uz šīs kājas nemaz neder protēzes dēļ, ko valkāju, un tas patiešām kavē manu atveseļošanos. Ir īsākas un kvalitatīvākas versijas, taču tās nesedz Horvātijas Veselības apdrošināšanas fonds. Tā kā es vēlos pēc iespējas ātrāk atgriezties sportā un sporta zālē, man ir nepieciešama kvalitatīva ortoze un rehabilitācija. Rehabilitācija un atgriešanās sportā pēc ceļa locītavas rekonstrukcijas ilgst 6–8 mēnešus, un lielāko daļu laika man pašam jāiztur. Es vēlos atgriezties sportā, sporta zālē un dzīvē, staigāt, skriet un doties pārgājienos tāpat kā pirms traumas. Ortoze vien maksā 700 eiro, un par sporta rehabilitāciju es varu tikai sapņot.