Pirms dažiem mēnešiem manā dzīvē notika krasa pagrieziena punkts: man diagnosticēja krūts vēzi, un kopš tā laika es saņemu ķīmijterapiju. Esmu cietusi no vemšanas, sāpēm, matu izkrišanas, hospitalizācijām, infekcijām, imūnsistēmas vājināšanās, kā arī fiziskā un emocionālā izsīkuma, ko grūti aprakstīt vārdos.

Es turpinu cīnīties. Es nepadodos.

Bet ir brīži, kad dzīve šķiet īpaši nežēlīga.

Šonedēļ man salūza apkures katls... Jauns maksā 1700 eiro, summu, ko šobrīd nevaru atļauties.

Esmu slimības atvaļinājumā, man ir pastāvīgas medicīniskās izmaksas, un ķīmijterapijas dēļ mans organisms ir novājināts. Manā situācijā aukstums nav tikai diskomforts: tas ir sāpes, stīvums, lielāks risks saslimt un mazāk atpūtas.

Es neprasu nekādu greznību.

Es lūdzu kaut ko tik vienkāršu kā iespēju nomazgāties ar karstu ūdeni un nepavadīt ziemu drebinoties, kamēr es dziedinu.

Man ir ļoti grūti lūgt palīdzību, bet esmu iemācījusies, ka spēks slēpjas arī spējā teikt: „Es tagad viena to nevaru”.

Jebkurš ieguldījums, lai cik neliels tas arī būtu, ir nozīmīgs.

Un, ja nevarat ziedot, šīs kampaņas dalīšana jau ir lieliska palīdzība man.

Paldies, ka izlasīji.

Paldies, ka esat kopā ar mani.

Es apsolu turpināt cīnīties.

Ar visdziļāko cieņu,

María