Sveiki, dārgie donori Man ir draugs, kuram ir brālis Vaseks, un viņi abi ir dzimuši ar cerebrālo trieku, un es gribētu, lai viņu vēlmes tiktu piepildītas, un es gribētu, lai zēniem būtu laimīgāka dzīve.Ļaujiet man šeit ievietot viņu stāstu, ko uzrakstīja mans draugs Jiřík.Lūdzu, esiet tik laipni un ziedojiet vismaz nelielu summu, lai atvieglotu viņu dzīves situāciju. es gribētu, lai abi brāļi būtu laimīgi, kad dzīve viņiem nav devusi pašu svarīgāko, proti, veselīgu ģimeni. ------- Lūdzu, ņemiet vērā, ka viņam ir cerebrālā trieka, tāpēc viņa stāsts nebūs pilnībā uzrakstīts bez kļūdām, lai gan viņš ir ļoti gudrs zēns.

Mēs esam Jiří un Václav mēs esam divi olu dvīnīši, kas piedzima ar cerebrālo trieku, kad mums bija viens gads, tāpēc mūsu dzīve mainījās man ir kustību aparāta invaliditāte, kas nozīmē, ka man ir tikai invaliditāte es esmu invalīds, bet manam brālim ir papildu invaliditāte pašlaik līdz sešu gadu vecumam mēs gājām uz bērnudārzu, jo abi vecāki strādā stundām ilgi, un kopš sešu gadu vecuma mana mamma bija mājās kopā ar mums mamma vingroja ar mums un palīdzēja mums ar visu, ar ko mēs nevarējām tikt galā, piemēram, es un mans brālis ģērbšanās tualete utt. man un manam brālim ir bijušas vairākas medicīniskas operācijas mans tētis ne vienmēr uzvedās kā tētis mana mamma mācīja mums būt pēc iespējas patstāvīgākiem, tāpēc, kad mamma devās iepirkties, es pieskatīju savu brāli es viņu pabaroju, kad es viņam arī iedevu tabletes, un man viņš nebija jāmaina, lai dotos uz bērnudārzu, un es viņam palīdzēju 32 gadus, pat tad, kad vecāki bija kopā, par viņu rūpējos es vai mamma. Es atzīstu, ka visus šos gadus es nevaru piedot tētim, lai gan es viņu mīlu, kad mēs bijām mazi, mamma mums stāstīja jaunumus un vienmēr, kad mēs bijām pilsētā iepirkties, viņa mani tā sakaitināja vai mamma pat spēlēja. volejbolu sacensībās, tāpēc, kad viņa varēja, viņa mūs veda uz turnīriem un mēs braucām uz nometnēm un tā tālāk daudzus gadus, tāpēc mamma mums to visu organizēja, kad mēs bijām mazi, tāpēc viņa mūs veda uz peldbaseinu tagad mēs esam pieauguši, un, tā kā mamma vairs nevarēja mūs ņemt līdzi. lai mani paturētu mājās un lai būtu droša, ja ar viņu kaut kas notiktu, viņa mums noorganizēja dzīvošanu iestādē, ko sauc par namu Na Zámečku Olomoucas reģionā. uz mājokli invalīdiem un mēs ar brāli dzīvojam mājā invalīdiem tas ir Olomoucas reģionā mēs šeit dzīvojam es nezinu, cik ilgi trīs četrus gadus paldies visiem par palīdzību ♥️♥️♥️♥️♥️.