Esmu onkoloģiska paciente, man 2023. gada janvārī atklāja augstas pakāpes serozo olnīcu karcinomu, 3. stadija. Kopš tā laika mana dzīve ir nebeidzama cīņa, jo esmu vienīgā dzīvā vecāka 12 gadus vecai meitenītei (meitenītes tēvs nomira pirms 7 gadiem), kurai esmu vajadzīga un kuru no visas sirds vēlos redzēt augam.

No 2023. gada es pārcietu masveida totālās histerektomijas operāciju, pēc kuras sekoja ķīmijterapijas seansi ar karboplatīnu un paklitakselu, kas katastrofāli ietekmēja manu ķermeni.

Es centos sev palīdzēt, kļuvu vegāne, iegādājos bioloģiskus produktus, cik vien varēju atļauties, un veicu integratīvo terapiju, lai stiprinātu imunitāti un atjaunotu savu ķermeni pēc ķīmijterapijas seansiem.

Es cerēju, ka viss būs kārtībā, taču tā nebija, jo dažus mēnešus pēc seansu beigām audzēja marķieri atkal sāka augt. Tāpēc 2024. gada martā es sāku jaunu ķīmijterapijas seansu ciklu. Man tās pagāja nedaudz vieglāk, jo paralēli veicu arī integratīvo terapiju.

Diemžēl pēdējā magnētiskās rezonanses un vēlāk arī PET CT apstiprināja, ka slimība progresē vēderplēves rajonā/limfmezglos un diemžēl pagaidām ir neoperējama. Respektīvi, jauns ķīmijterapijas cikls bija vienīgais risinājums ar priekšlikumu pēc 3 mēnešiem veikt izvērtēšanu.