Dārgie labestīgie cilvēki,

Es nekad nebiju iedomājusies, ka man nāksies rakstīt kaut ko tādu, bet esmu nonākusi bezcerīgā situācijā un man nav neviena cita, pie kā vērsties. Es dzīvoju ārzemēs un esmu iesprostota vardarbīgās attiecībās. Man vienai nav ļauts nekur doties. Katru dienu es dzīvoju bailēs - bailēs no tā, kas varētu notikt, ja es mēģināšu aiziet, bailēs no tā, kā es izdzīvoju, ja es aiziešu.

Pēdējos astoņus gadus esmu bijusi pilnīgi izolēta. Es biju spiests pārtraukt visus kontaktus ar ģimeni un draugiem. Man nav atbalsta sistēmas, nav neviena, kam es varētu piezvanīt pēc palīdzības, un man nav vietas, kur doties. Katru dienu izliekos, ka viss ir kārtībā, bet iekšēji jūtos salauzta, nobijusies un bezcerīga.

Es vēlos aizbēgt. Es gribu sākt visu no jauna un dzīvot brīvi - bez bailēm staigāt ārā, atrast darbu, gūt mieru un drošību. Bet pamest vardarbīgu situāciju nav viegli, īpaši tad, ja tev nav naudas un neviena, kas tev palīdzētu. Man ir vajadzīgi vismaz 3000 eiro, lai es varētu atļauties īri, pārtiku un pamatizdevumus, kamēr atkal nostājos uz kājām. Tas man dotu drošu dzīvesvietu prom no kontroles un vardarbības, kurā es dzīvoju.

Man ir arī finansiālas grūtības, jo man ir jāatmaksā neliels aizdevums, kas manu situāciju padara vēl sarežģītāku. Esmu centusies palikt stipra un visu pārvaldīt pati, taču šobrīd es vienkārši nespēju to izdarīt viena.

Lūdzu, ja jūs to lasāt, es no sirds lūdzu jūs - palīdziet man sākt jaunu dzīvi. Pat mazākais ziedojums kaut ko mainīs. Jūsu laipnība varētu palīdzēt man izglābties, atrast drošību un atjaunot savu nākotni.

Es ticu, ka pasaulē vēl ir labi cilvēki, kuriem rūp un kuri spēj saprast, cik grūti ir lūgt šādu palīdzību. Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas nekad agrāk neko nelūdza, bet tagad man patiešām nav citas izvēles.

Paldies, ka veltījāt laiku, lai izlasītu manu stāstu, un par jebkādu atbalstu, ko varat sniegt. Jūsu līdzjūtība varētu dot man iespēju atkal dzīvot.

No visas sirds,

māsa