Lūgt palīdzību nav viegli, bet esmu nonācis situācijā, kurā vairs nespēju tikt galā ar šo situāciju pats.

2007. gadā es kļuvu par ārvalstu valūtas aizdevuma līdzparakstītāju. Gadu gaitā aizdevums netika atmaksāts, un manas attiecības ar pārējiem līdzparakstītājiem (maniem radiniekiem) pasliktinājās. Viņi izvēlējās cīnīties ar banku, bet es paliku viens pats, lai risinātu sekas. Es nevarēju veikt neatkarīgas darbības, piemēram, pārdot nekustamo īpašumu, kas tajā brīdī varētu būt bijis izejas ceļš.

Gadu gaitā tika veikti algas aresti, un galu galā attiecīgais īpašums tika pārdots izsolē. Neskatoties uz to, situācija netika atrisināta. Banka jau ir atguvusi vairāk nekā divas reizes lielāku summu nekā sākotnējā pamatsumma, tomēr man joprojām ir nesamaksāts parāds aptuveni 23 miljonu HUF (apmēram 60 000 eiro) apmērā.

Tagad situācija ir vēl vairāk saasinājusies: no manas algas tiek ieturēti 33 %, kas būtiski ierobežo manas iztikas iespējas, nemaz nerunājot par to, ka es varētu šo parādu atmaksāt pats. Es runāju pirmajā personā, jo mana māte ir pensionāre, bet mans brālis dzīvo ārzemēs un nekad nav piedalījies aizdevuma atmaksāšanā.

Šis parāds ir sekojis man visā manā pieaugušā dzīvē. Es nekad neesmu spējis regulāri krāt naudu, un man nav nozīmīgu finanšu rezervju. Manu jaunību iznīcināja šis slogs, un tas ir nopietni ietekmējis manu garīgo un emocionālo stāvokli. Mana dzīve nav izvērsusies tā, kā es kādreiz cerēju.

Pagājušajā gadā, 43 gadu vecumā, es beidzot varēju nopirkt savu pirmo automašīnu. Tā nav luksusa prece, bet gan nepieciešams līdzeklis manai ikdienas dzīvei un darbam. Tagad pat tā ir konfiscēta un var tikt pārdota izsolē, un es vēlos to novērst.

Man pieder arī daļa (50 %) dzīvokļa, bet otra puse pieder manam brālim, un manai mātei ir lietošanas tiesības. Es nevaru pārdot šo īpašumu pats, un citi to nevēlas darīt, tāpēc esmu nonācis strupceļā.

Šobrīd es redzu tikai vienu reālu iespēju: savākt aptuveni 15 miljonus HUF (apmēram 38 000 eiro), lai beidzot atrisinātu un noslēgtu šo lietu.

Tāpēc es lūdzu palīdzību. Es nevaru savākt šo summu pats. Šī ziedojumu vākšana nav par komfortu vai greznību — tā ir par to, lai izkļūtu no gandrīz divdesmit gadus ilgās parādu spirāles un beidzot iegūtu iespēju dzīvot stabilu, paredzamu dzīvi.

Es nelūdzu šo naudu no savtīgiem motīviem, ne arī, lai finansētu savu dzīvesveidu. Ja tiks savākta lielāka summa nekā nepieciešams, es nepalikšu ar pārpalikumu. Tā vietā es to caurspīdīgi ziedošu labdarības mērķiem un sniegšu atjauninājumus par to.

Ja kādam ir jautājumi, es labprāt uz tiem atbildēšu. Jūs varat sazināties ar mani: [email protected]

Katrs ziedojums ir svarīgs, bet tikpat svarīgi ir arī dalīšanās, iedrošinājums un laipni vārdi.

Esmu dziļi pateicīgs ikvienam, kas mani atbalsta jebkādā veidā.