Kad biju Bali, strādāju kā brīvprātīgais organizācijā „Setulus Hati”, un mēs devāmies apciemot Agus un viņa tēvu

Agus ir 10 gadus vecs zēns ar gan fiziskām, gan neiroloģiskām invaliditātēm 

Tēvs dara visu iespējamo, lai par viņu rūpētos 

Māte nomira dzemdībās 

Tēvs strādā par lauksaimnieku un cenšas pieņemt tikai tādus darbus, kas ļauj viņam katru vakaru atgriezties mājās, taču, kad viņam beidzas nauda un pārtika, viņš ir spiests pieņemt jebkuru darbu, ko viņam piedāvā

Dažreiz gadās, ka viņš paliek prom no mājām vienu vai divas naktis, un Agus paliek mājās viens pats 

Viņš neēd 

Nedzer 

Neiet uz tualeti 

Dažreiz viņš pat nokrīt no gultas un paliek tur, lietū, gaidot, kad tētis atgriezīsies, lai viņu atkal uzliktu uz galda 

Kad mēs ieradāmies viņu mājās, es zināju, kas mani gaida – man bija stāstīts par viņu stāstu 

Tomēr, redzot, kā smaida tēvs un kā smaida Agus, es sāku raudāt kā muļķis 

Es uzreiz paslēpos, jo man šķita, ka tas ir necieņas izrādīšana pret viņiem, kuri dzīvo tik grūtu dzīvi, bet tomēr spēj smaidīt 

 Mēs viņiem atnesām rīsus, olas un nedaudz naudas 

Bet ar to nepietiek! Puiši, man vajadzīga jūsu palīdzība 

Es gribētu, lai viņiem vismaz būtu ko ēst, lai tētis varētu palikt mājās, neaizstājot Agus vienu pašu 

Tad visambiciozākais projekts ir radīt jaunu ienākumu avotu tētim! Šis kungs ir īsts meistars ar rokām, īsts mākslinieks, kas spēj no baļķa vai akmens bloka izveidot neiedomājamas figūras 

Palīdzēsim viņam?