Sveiki visiem!

Mēs esam ģimene ar divām brīnišķīgām meitenēm. Mūsu stāsts sākās 2014. gada decembrī. Man bija 26 gadi, es biju sicīliete un man nebija skaidras idejas par to, ko darīt ar savu dzīvi. Viņš bija par 5 gadiem vecāks par mani, jūrnieks no Apūlijas. Pēc 7 mēnešiem es paliku stāvoklī ar pirmo meitu. Mēs nebūvām gatavi, dzīvojām attālinātās attiecībās, bet sakārtojāmies, izīrējām māju Sicīlijā un sākām plānot savu dzīvi. Tiklīdz piedzima Greta, es meklēju darbu, kas, par laimi, atradās – cienīgs un respektabls darbs kā administratīvā darbiniece uz nenoteiktu laiku. Tas palīdzēja manam partnerim lūgt pārcelšanu tuvāk. Tāpēc pirmajos divos gados mēs visu ieguldījām mājas iegādē. Tā kā nekad nevarējām rēķināties ar ģimenes locekļu finansiālo palīdzību, mums nācās veikt ne mazums upuru. Pēc trim gadiem es kļuvu stāvoklī ar otro meitu Giorgiu. Pārvarot ne mazums birokrātisku grūtību, mums izdevās panākt mana partnera galīgo pārcelšanu. Dzīvei ir ievērojamas izmaksas, un to mēs visi redzam. Tā kā mēs abi strādājam, mēs dzīvojam no algas, par ko es vienmēr esmu pateicīga, jo ir cilvēki, kuriem tādas nav un kuriem noteikti ir citas, konkrētākas rūpes. Mēs nevaram sūdzēties, mums ir sava māja, mums ir divi stabili darbi un divas veselas meitas. Bet mēs tikko tikko iztiekam līdz mēneša beigām. Mēs ļoti gribētu precēties un dzīvot savu sapni, bet prioritāte ir mūsu meitas, tāpēc mums neizdodas atlicināt naudu, nemaz nerunājot par to, ka to tērētu sev, nevis viņām. Ir daudz cilvēku, kuri nedzīvo, meklējot piedāvājumus vai domājot, vai šajā mēnesī viņi varēs atļauties picas ēšanu ārpus mājām, tāpēc es jautāju, vai jūs vēlētos palīdzēt īstenot šo mazo, bet lielisko sapni ❤️