Jau no mazotnes es jutos mazvērtīga salīdzinājumā ar citiem manā vecumā bērniem, jo mans tēvs bieži ceļoja, un es redzēju citus bērnus, kuriem bija abi vecāki, un jutos mazvērtīga,arī ļoti zemais ekonomiskais stāvoklis, ko es uzskatīju par mūsu ģimenes stāvokli, un tas viss lika man justies, ka es piederu pie bērniem, kuri tika norādīti ar pirkstu un bija, teiksim tā, melnie aiti... tas, augot, lika man saskarties ar narkotikām, motocikliem un problēmām ar likumu... Dažos brīžos, augot, es centos sakārtot savu dzīvi un beigt radīt rūpes savai mātei, bet vienmēr kaut kas notika un es atkal iekļuvu nepatikšanās...2016. gadā es sāku mēģināt ieiet pareizajā ceļā, un, lai gan man tas bija izdevies, mana māsas slimība viņu piespieda palikt gultā ar 80 % invaliditāti ar nopietnām sekām – logopēdija, fizioterapija, viss no jauna, gan garīgi, gan fiziski kā mazam bērnam... Tātad, šajā Golgātā, man un manai mātei pārvarot šo psiholoģisko šoku, arī mana māte saslima ar vēzi, un es paliku viens ar tēvu, pastāvīgi vedot māti uz ziemas terapiju un rūpējoties par manu māsu tādā stāvoklī, kādues aprakstīju, es biju pilnīgi sevi atstājis novārtā un biju veltījies tikai savai mātei un māsai... Laika gaitā es zaudēju savu māti un atkal sāku lietot narkotikas, domājot, ka tās mīkstinās manu sāpi, bet tas bija veltīgi, tāpēc no 2018. gada līdz šodienai es pastāvīgi strādāju vasaras sezonā par pavāru, jo man ir arī raktuve, un vispār, kur vien esmu bijis, par manu darbu runā, bet pēc tam es atkal iekļuvu problēmās un aizgāju.... Tagad es lūdzu jūsu palīdzību, lai es varētu iekļūt kādā slēgtā programmā, nomierināt savu dvēseli, apgūt viņu metodi un izkļūt no šīs situācijas, lai turpinātu savu dzīvi un atkal sāktu sapņot, jo patiesībā man ir pietrūcis sapņot... Jebkura jūsu finansiālā palīdzība man ir ļoti vērtīga.... Paldies jums, un lai Dievs jūs vienmēr svētī!!!!