Daudzas sievietes ir spiestas bēgt no savām mājām, tiklīdz tām tas izdodas, un tikai ar grūtībām izglābjot dzīvību.

No vardarbīga vīrieša. Es pati izkļuvu no mājas, kad viņš bija aizmirsis aizslēgt telpu, kurā biju ieslēgta.

Viņas neko līdzi neņem. Tikai to apģērbu, kas uz tām ir.

Tās bēg uz krīzes centru vardarbībā cietušām sievietēm.

Daudzas, tāpat kā es, bez naudas, ir spiestas sākt visu no jauna, kad laiks krīzes centrā beidzot ir beidzies. Un ir atrasts jauns, drošs mājoklis un adrese, kas ir aizsargāta.

Bet viņām, ieskaitot mani, nav ne gultas, ne apģērba, ne kaut kā cita.

Es pati jau divus mēnešus dzīvoju tukšā dzīvoklī, kur man ir tikai matracis, uz kura gulēt. Nauda ir maz, un man ir jāiegādājas viss no jauna – sākot no apģērba līdz mēbelēm.

Tāpēc es meklēju naudu, lai sāktu dzīvi no jauna – sev un divām sievietēm, katrai ar diviem maziem bērniem

, lai mums būtu mājvieta. Jo es nevaru saņemt neko no mājām, kuras dalīju ar ārkārtīgi vardarbīgu vīrieti.

Es izkļuvu no turienes dzīva, bet ir grūti, ja tev nekas nav. Turklāt es vēlos palīdzēt divām citām sievietēm, kuras bija tajā pašā krīzes centrā, kurā biju es.