Sveiki visiem,

Šis ir viens no grūtākajiem tekstiem, kādus man kādreiz ir nācies rakstīt.

Pagājušā gada septembrī, kad biju Džakartā, es pēkšņi sabruku veikalā un zaudēju samaņu. Vienu brīdi es stāvēju, bet nākamajā viss kļuva melns.

Es pamodos slimnīcā — viena pati, apjucusi un tālu no mājām.

Es jau 17 gadus dzīvoju ar 1. tipa diabētu un vienmēr esmu centusies ar to atbildīgi rīkoties. Pirms ceļojuma es no savas dzimtenes Slovākijas noslēdzu ne vienu, bet divas apdrošināšanas polises. Es domāju, ka esmu darījusi visu pareizi.

Bet pēc neatliekamās palīdzības, kas glāba manu dzīvību, man bija jāmaksā slimnīcas rēķins 20 000 eiro apmērā.

20 000 eiro

Es iesniedzu visus dokumentus abām apdrošināšanas kompānijām un gaidīju. Nedēļas pārvērtās mēnešos. Pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem neskaidrības abas prasības tika noraidītas.

Iemesls? Es iepriekšējā gadā nebiju apmeklējis savu diabēta speciālistu — un tādēļ, kā viņi saka, es neatbildu polises nosacījumiem. Abas polises, lai gan iegādātas atsevišķi, pārvalda viena un tā pati kompānija. Abas atteicās palīdzēt.

Tagad man vienam jāsedz 20 000 eiro liels parāds.

Lai padarītu situāciju vēl grūtāku, es pašlaik nevaru strādāt, jo man ir nepieciešama vēl viena operācija saistībā ar manu slimību. Par laimi, šo gaidāmo operāciju segs mana apdrošināšana Slovākijā. Bet atveseļošanās prasīs laiku — un es paredzu, ka vismaz vēl sešus mēnešus nevarēšu strādāt.

Tikmēr es katru mēnesimaksāju 334 eiro tikai par šī parādaprocentiem.

Katrs pagājušais mēnesis to padara smagāku.

Tas nebija brīvprātīgs lēmums. Tas nebija nolaidība. Tā bija ārkārtas situācija, kas varēja beigties pavisam citādi.

Es vienmēr esmu smagi strādājusi un uzņēmusies atbildību par sevi. Lūgt palīdzību man nav viegli. Bet šobrīd man patiešām ir nepieciešams atbalsts, lai šī situācija nekļūtu finansiāli nepanesama, kamēr es koncentrējos uz savas veselības atgūšanu.

Ja jums ir iespēja ziedot — pat nelielu summu —, tas patiešām palīdz. Un ja jūs nevarat ziedot, šīs stāsta dalīšanās palīdz vairāk, nekā jūs domājat.

Ja 2000 cilvēku ziedotu tikai 10 eiro, šis parāds pazustu. Mazas laipnības, kas kopā summējas, var atvieglot nastu, ko vienam pašam šķiet neiespējami nest.

Paldies, ka izlasījāt manu stāstu.

Paldies par jūsu līdzjūtību.

Un paldies par palīdzību, lai es varētu pārvarēt šo situāciju un atkal stāties uz kājām.

Maiks