Sveiki, es esmu Barbara. Kā redzams no virsraksta, šīs ziedojumu vākšanas vienīgais mērķis ir ļaut man atsākt studijas. Man ir 33 gadi, mans darbs nodrošina nedaudz vairāk nekā 1300 eiro mēnesī, un es dzīvoju kopā ar savu partneri. Mums vairāk vai mazāk izdodas savilkt galus kopā mēneša beigās, taču tas notiek uz pēdējā brīža, tāpat kā daudziem manas paaudzes cilvēkiem, patiesībā, kā daudziem. Mani audzināja atraitne māte sociālajā mājā, viņai nekad nekas netrūka, un mēs abas darījām to, ko varējām.

Es sāku strādāt, kad man bija 16 gadi, vienlaikus mācoties vidusskolā; vēlāk, turpinot strādāt, es mēģināju apmeklēt valsts universitāti, kopējot mācību grāmatas, lai ietaupītu, un vairāk vai mazāk varēju segt izmaksas, taču studiju programmas man nebija piemērotas, un darbs man neatstāja daudz brīva laika... tāpēc man nācās pārtraukt studijas, cerot, ka nākotnē man būs vairāk iespēju un es varēšu atkal sākt īstenot savus sapņus.

Kad biju nedaudz mazāka, es sev par daudzām lietām teicu: „Kad būšu lielāka un neatkarīga, es varēšu...”, bet tā nenotika un nenotiks. Vēl toreiz es neapzinājos, ka ne vienmēr pūles tiek atalgotas.

Joprojām studēt to, ko vēlos, ir privilēģija, ko nevaru atļauties.

Es rakstu šo sludinājumu, jo esmu nelaimīga, bet vēlos mainīt šo situāciju, vēlos pagriezienu savā dzīvē, bet man nav līdzekļu, lai to izdarītu.

Es vēlētos apmeklēt Sanremo Mākslas akadēmiju, kurai ir atvērta filiāle arī Milānā, konkrēti „Grafikas dizaina” programmu.

Studiju maksa ir 7400 eiro gadā.

Pat lūdzot palīdzību manai mammai (kura, starp citu, šobrīd iziet ķīmijterapiju, un, godīgi sakot, es to nevaru) un manam partnerim (kurš vienmēr ir mani atbalstījis visā, bet es nevēlos turpināt viņam būt par apgrūtinājumu), es pat ne tuvu nesasniegtu pusi no šīs summas, nemaz nerunājot par to, ka klāt nāks papildu izdevumi (ceļojums, jo es dzīvoju Lodi provincē, materiāli, papildu aprīkojums...)

Es nezinu, vai tas ir pietiekams iemesls, lai lūgtu naudu no svešiniekiem, iespējams, ir steidzamāki iemesli, kas pelna uzmanību, iespējams, neviens nelasīs manu sludinājumu vai varbūt tiem, kas to izlasīs, tas šķitīs smieklīgi un nenozīmīgi no malas raugoties. Tomēr es jums apliecinu, ka man, kas katru dienu saskaros ar dzīvi, kādu es nevēlos, samierinoties ar to visos aspektos, tas ir ārkārtīgi sāpīgi, un es pat nespēju aprakstīt, cik svarīga ir iespēja piekļūt potenciāli jaunai dzīvei, nevis vienmēr cīnīties ar nagiem un zobiem, lai galu galā iegūtu minimālo vai neko.

Ja vēlies, ja tev šķiet, ka ir vērts man palīdzēt, es lūdzu tavu atbalstu, un pat ja tu vienkārši apstājies, lai uzklausītu to, ko es teicu, manu stāstu, es tev pateicos, tu liec man justies mazliet mazāk vientuļai.