Mani sauc Abdul Aziz, un es rakstu šo vēstuli no Gazas, kur mēs ar ģimeni piedzīvojam vienu no smagākajiem brīžiem savā dzīvē.

Mūsu māja ir sagrauta, un tagad mēs dzīvojam teltī. Situācija ir vairāk nekā bezcerīga. Ir dienas, kad mums nav ko ēst vai dzert. Pat malku, lai sasildītos vai pagatavotu ēdienu, ir neiespējami atrast. Mēs esam izsalkuši un izsmelti gan fiziski, gan emocionāli.

Es dzīvoju kopā ar mammu, tēti, diviem brāļiem un vienu māsu. Manam tētim ir diabēts, un viņam steidzami vajadzīgas zāles, kuras tagad gandrīz nevar atrast. Mēs esam mēģinājuši aizbraukt, lai izvairītos no briesmām un atrastu drošību, bet mums neļauj šķērsot robežu. Mēs esam iestrēguši, mums nav kur iet un nav iespēju sevi aizsargāt.

Tāpēc es vēršos pie jums.

Lūdzu jūsu palīdzību, lai atbalstītu mūs ar visu, ko vien varat. Jūsu ziedojums tiks izmantots pārtikai, tīram ūdenim, zālēm un, cerams, kādu dienu – drošai dzīvesvietai. Pat visniecīgākais ieguldījums var ienest cerību mūsu dzīvē.

Ja jūs nevarat ziedot, lūdzu, dalieties ar šo ziņu. Varbūt tā sasniegs kādu, kurš to var.

Paldies, ka atradāt laiku to izlasīt. No visas sirds un savas ģimenes vārdā pateicos par jūsu līdzjūtību un atbalstu.

Abdul Aziz

Zēns no Gazas, Palestīna