Mans vārds ir Tomāšs Melzers.

Es esmu parasts cilvēks, strādīgs cilvēks, kurš tikai pirms dažām nedēļām zaudēja darbu.

Tomēr izmisuma un skumju vietā es jūtu, ka šis varētu būt īstais brīdis, lai beidzot īstenotu savus sen aizmirstos sapņus.

Savus pirmos dzejoļus, stāstus un pasakas es uzrakstīju pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem.

Kopš tā laika esmu sarakstījis idejas grāmatām, filmu scenārijiem un neskaitāmiem stāstiem.

Taču man nekad nav bijusi īsta iespēja iemūžināt un publicēt savus darbus.

Vairākas reizes es mēģināju - tikai tāpēc, lai manas idejas nozagtu, lai tās pārņemtu cilvēki, kas jau bija slaveni.

Es neko nevarēju darīt, neviens man neticēja.

Šī rūgtā pieredze atturēja mani no radīšanas daudzus garus gadus.

Taču tagad, redzot, ko pasaule sauc par mākslu un kas šodien ir domāts, lai iedvesmotu cilvēkus, es jūtu savu pienākumu atgriezties pie tā, ko daru vislabāk.

Manai iztēlei nav robežu.

Manas mūzas ir tikpat reālas kā dzīvas būtnes, pat ja citi tās neredz.

Es smeļos no bagātīgas dzīves pieredzes - varbūt vairāk nekā citi.

Mana empātija, dziļums un redzējums sniedzas pāri šīs pasaules parastajam audumam.

Tāpēc no visas sirds ilgojos pēc iespējas parādīt jums, ka mans redzējums varētu palīdzēt veidot šo pasauli labāku un taisnīgāku.

Viss, ko es lūdzu, ir iespēja - radīt jums vislabāko no tā, kas ir manī, dziļi manā dvēselē.

Ar cieņu, pazemību un Mīlestību,

Toms