Mani sauc Diāna, un es vēršos pēc palīdzības vienā no sarežģītākajiem dzīves periodiem. Man ir 25 gadi, un kopš 2023. gada 22. septembra, kad pieteicos iestājai valdības akadēmijā, cerot kalpot savai kopienai un valstij, esmu saskārusies ar nopietnām veselības problēmām. Es nāku no trūcīgas ģimenes, tāpēc arī šis man bija īsts laimes atspulgs - iegūt bezmaksas izglītību un darbu mūža garumā vienlaikus. Diemžēl vienā no treniņu nodarbībām es guvu kreisā ceļgala traumu, ko izraisīja neatbilstošs nodrošinājums. Precīzāk sakot, nebija nekāda.

Neraugoties uz manām pūlēm atveseļoties, pēc 1,5 mēnešiem terapeite mani informēja, ka ceļgala stāvoklis neuzlabosies, un viņa pēkšņi slēdza slimības lapu, liekot man atgriezties koledžā. Sāpes ārkārtīgi apgrūtināja staigāšanu, un es paļāvos uz ārējo ortozi, lai saņemtu atbalstu. Lai gan kādu laiku man atļāva izvairīties no skriešanas, drīz vien mani piespieda piedalīties fiziskās aktivitātēs, liekot man apjukt un apšaubīt savu izpratni par savu veselību. Piemēram, man joprojām sāpēja, bet, ja ārsts teica, ka ar mani viss ir kārtībā, tad ar mani viss ir kārtībā, vai ne?

Līdz 2024. gada janvārim sāpes bija pastiprinājušās, un es lūdzu savu terapeitu vismaz nedēļu piešķirt slimības lapu. Viņa negribīgi piekrita, bet pēc tam uzstāja, lai tā tiktu slēgta bez turpmākas mana ceļgala stāvokļa izpētes. Naivi uzticoties sistēmai, es neapzinājos savas tiesības un iespējas attiecībā uz turpmāko aprūpi, un man nācās piekrist. Tikmēr mans iesniegums par nelaimes gadījuma darbā pārbaudi joprojām bija procesā.

2024. gada februārī mans stāvoklis pasliktinājās, un es apzinājos, ka man nepieciešams jauns terapeits, kas varētu nodrošināt labāku aprūpi. Pēc terapeita maiņas es pieprasīju nosūtījumu pie traumatologa un man tika veikta magnētiskā rezonanse, kas atklāja, ka man ir plīsusi priekšējā krusteniskā saite. Uzzināju, ka šis bojājums sākās jau sākotnējās traumas laikā un pasliktinājās, jo man nebija pienācīgas atpūtas un rehabilitācijas. Visus papildu dokumentus varat apskatīt šeit, bija ierobežots attēlu skaits, ko var pievienot (https://drive.google.com/drive/folders/1o0ad0VnjMnSOJcU-aFLFNVvmlk7ns0zS?usp=sharing)//knites ir drošības apsvērumu dēļ.

Papildus šīm cīņām 2024. gada martā es saslimu ar Epšteina-Barra vīrusu, kas izraisīja smagus simptomus, piemēram, augstu temperatūru (39,6C katru dienu 2 nedēļas) un ļoti sliktu ALAT, >304. Es nevarēju ne ēst, ne ko citu. Neraugoties uz daudzajiem ārstu apmeklējumiem, pagāja vairākas nedēļas, līdz man tika sniegta atbilstoša aprūpe, un galu galā es tiku hospitalizēts ārstēšanai. Tā kā nekādas antibiotikas nevarēja palīdzēt un neviens nesaprata, kas notiek, tikai infektologs uzzināja, kad mani hospitalizēja.

Turklāt, kad atveseļojos, man ieteica gaidīt sešus mēnešus, lai varētu veikt nepieciešamo ceļgala operāciju. Es gaidīju, kad beigsies izmeklēšana, lai dotos uz papildu izmeklējumiem.

Tikai 2024. gada aprīlī - 2024. gada maijāizmeklēšanas rezultāts par nelaimes gadījumu darbā bija pozitīvs, un situācijai tika piešķirts attiecīgs statuss. Un es joprojām atveseļojos un jutu sāpes ceļgalā. Un mācību laiks koledžā tiek definēts kā "darbs", tāpēc, kamēr es nevarēju skriet un veikt fiziskas aktivitātes, es nevarēju atgriezties no slimības lapas un turpināju ārstēšanos.

Papildus manām ciešanām koledža veica pārbaudi (lai izvairītos no jebkādiem maksājumiem, kas saistīti ar manu atveseļošanos no nelaimes gadījuma darbā, kas kļuva ilgāka par īsu 1,5 mēnesi; un visu laiku mani vainoja par to, ka mana pirmā terapeite izbeidza slimības lapu agrāk un ka tas bija "mans darbs" pierunāt viņu to pagarināt) un konstatēja nelielas kļūdas manos slimības lapas dokumentos no ārstu puses, kā rezultātā anulēja trīs mēnešu atvaļinājumu un pieprasīja atmaksāt 3 362 eiro. Lai gan pēc tam iestāde pusi no tiem, trīs mēnešus, atzina par "pareizi uzrakstītiem" un daļu no tiem piedzina, bet nekad nepārrēķināja un nepiekrita to darīt attiecībā uz man nosūtīto galīgo rēķinu.

Tā kā man nav finansiāla atbalsta un partneris pelna tik tikko, lai segtu mūsu pamatizdevumus, mani pārņem šausmas par to, kā man izdosies veikt gaidāmo ceļa locītavas operāciju, kas paredzēta 2024. gada 11. novembrī un izmaksās 1790 euro. Un es nekad nevaru zināt, vai tā pati iestāde, kas man nosūtīja atmaksas rēķinu, veiks savu daļu, apmaksājot operāciju (jo tā oficiāli tika atzīta par nelaimes gadījumu darbā).

Tātad tagad man līdz 2024. gada 12. decembrim ir jāsamaksā 3 362 eiro rēķins, bet 2024. gada 11. novembra rēķins būs 1 790 eiro. Kopsumma jau ir 5152 eiro. Tagad man ir 0. Un rehabilitācija aizņems vismaz dažus mēnešus, un es nevarēšu ātri atrast jaunu darbu, tāpēc man vajag naudu, lai vismaz palīdzētu savam draugam rūpēties par mums. (Ikmēneša īres maksa ir 472 eiro, un pārtika kopā ar visiem pārējiem neparedzētajiem izdevumiem sasniedz 200 eiro). Tātad, ja man kaut kādā gadījumā izdosies saņemt 6000 eiro, tas man palīdzēs izkļūt no neadekvātā parāda un kādu laiku turpināt strādāt.

Es vēršos pēc palīdzības, jo man šobrīd nav, kur citur vērsties. Katrs eiro ir svarīgs, un tas pietuvinās mani soli tuvāk manas dzīves un veselības atjaunošanai. Nekad nebiju iedomājusies, ka nonākšu šādā situācijā, bet esmu apņēmības pilna nostāties uz kājām un turpināt izglītību un karjeru. Bet... kaut kur citur, protams, lai neatkārtotu šo stāstu.

Paldies, ka veltījāt laiku, lai izlasītu manu stāstu. Jūsu atbalsts man nozīmē visu pasauli. Ja vēlaties sazināties ar mani, varat sazināties [Facebook](https://www.facebook.com/radhakrishnasitaramaharinamasankirtana) vai atrast mani YouTube vietnē @theBoxedCat, kur es arī dalos ar savu mūziku cerībā nopelnīt naudu, lai sevi uzturētu. Es darīšu visu, lai izdzīvotu un nekad nenonāktu šādā situācijā, un spētu palīdzēt citiem.

Es arī rakstu stāstus (pašlaik krievu valodā, bet plānoju tos pārtulkot angļu valodā) un labprāt dalītos ar tiem ar ikvienu interesentu.