(Angļu valodā zemāk)

2018.gada aprīlī man diagnosticēja neoperējamu aknu vēzi. Šajā laikā mana partnera māte nomira no dzemdes kakla vēža. Mēnesi vēlāk mēs zaudējām arī mūsu mīļoto, glābto sunīti vēža dēļ.

Kopš tā laika esmu izgājusi cauri neskaitāmiem ķīmijterapijas un gēnu terapijas kursiem, taču ne tikai, ka nav iestājusies uzlabošanās vai stabilizācija, bet slimība ir izplatījusies tālāk, un jauni audzēji ir parādījušies arī citās ķermeņa daļās. Pašlaik esmu 4. stadijā.

Pēdējo 8 gadu laikā esmu izgājusi cauri daudzām cīņām, bet tagad esmu nonākusi pie tā punkta, kad vairs netieku galā. Jau gadu esmu darba nespējīga un nesaņemu nekādu valsts pabalstu vai atbalstu.

Pirms gada man bija jāizņem arī zobi, jo tie bija pilnībā sabojājušies, un tikai pēc tam piekrita veikt galvas operāciju, kas man bija nepieciešama agresīvā smadzeņu audzēja dēļ.

Mēs dzīvojam īrētā dzīvoklī kopā ar vecu, slimu sunīti, par kuru es rūpējos, bet tajā pašā laikā arī viņš „uzrauga mani”. Viņam ir nepieciešamas regulāras zāles un veterinārārsta pārbaudes. Bez tam mums ir arī uzņemtā kaķīte.

Mans partneris pārcieta insultu, un divus gadus vēlāk arī mans vīra tēvs.2025.gada decembrī saslima arī mana māte, viņai diagnosticēja plaušu un balsenes vēzi.2026. gada 18. janvārī viņa nomira.

Gadu gaitā uzkrātie parādi man tagad ir kļuvuši nepārvaldāmi, tāpēc lūdzu palīdzību.

Es nelūdzu atbalstu, lai nokārtotu visus savus parādus, bet gan ikdienas vajadzībām: pārtikai, zāļu iegādei, kā arī veterinārārsta izdevumiem.

Pašlaik mums vēl nav parādu par īri.

Es pastāvīgi cenšos uzlabot mūsu situāciju: dažādās vietnēs pārdodu rotaļlietas, apģērbus un citas preces, bet diemžēl no tā gūstu tikai minimālus ienākumus.

Jebkura palīdzība – pat visniecīgākā – mums nozīmē milzīgu atbalstu.

Esmu pateicīga, ja izlasīji, ja dalies ar šo informāciju un vēl jo vairāk, ja vari palīdzēt.

2018.gadaaprīlī man diagnosticēja neoperējamu aknu vēzi. Apmēram tajā pašā laikā mana partnera māte nomira no dzemdes kakla vēža. Mēnesi vēlāk mēs zaudējām arī mūsu mīļoto glābšanas suni, kurš mira no vēža.

Kopš tā laika esmu izgājusi daudzas ķīmijterapijas un gēnu terapijas procedūras. Diemžēl, tā vietā, lai stāvoklis uzlabotos vai stabilizētos, slimība ir progresējusi, un citās vietās ir parādījušies jauni audzēji. Pašlaik esmu 4. stadijā.

Pēdējo 8 gadu laikā esmu pārvarējusi daudzas grūtības, bet tagad esmu nonākusi pie punkta, kur vairs nevaru tikt galā pati. Jau gadu nevaru strādāt un nesaņemu nekādu valsts atbalstu vai pabalstus.

Pirms gada man bija jāizņem visi zobi to smagā stāvokļa dēļ, un tikai pēc tam es varēju veikt nepieciešamo galvas operāciju saistībā ar agresīvu smadzeņu audzēju. Tas ir bijis ārkārtīgi grūti gan fiziski, gan emocionāli.

Mēs dzīvojam īrētā dzīvoklī kopā ar vecu, slimu suni, par kuru es rūpējos, bet kas arī man katru dienu sniedz emocionālu atbalstu. Sunim ir nepieciešamas regulāras zāles un veterinārā aprūpe. Mums ir arī izglābta kaķe.

Mans partneris pārcieta insultu, un divus gadus vēlāk to pašu piedzīvoja arī mans svainis.2025. gadadecembrī manai mātei tika diagnosticēts plaušu un balsenes vēzis, un viņa nomira2026. gada 18. janvārī.

Gadu gaitā ir uzkrājušies finansiāli slogi, kas tagad man ir kļuvuši nepārvarami, tāpēc lūdzu palīdzību.

Es nelūdzu palīdzību, lai atmaksātu visus savus parādus, bet tikai pamata ikdienas vajadzībām: pārtikai, zālēm un veterinārārsta izdevumiem.

Pašlaik mums nav parādu par īri.

Es daru visu, ko varu, lai uzlabotu mūsu situāciju: es pārdodu rotaļlietas, apģērbus un citas preces dažādās platformās, bet diemžēl tas nodrošina tikai minimālus ienākumus.

Katrs mazais ieguldījums mums nozīmē ļoti daudz.

No visas sirds pateicos par to, ka izlasījāt, dalījāties un, ja varat, atbalstījāt.