Sveiki. Mans vārds ir Nikolass, man ir 20 gadi, un es vēršos pēc palīdzības, jo šobrīd man vienkārši nav citas izvēles.

2021. gadā mana dzīve pilnībā mainījās. Sadursmes ar vilcienu dēļ es zaudēju abas kājas zem ceļgala. Vienā mirklī pazuda viss, ko es uzskatīju par pašsaprotamu — spēja stāvēt, iet, bez bailēm spert dažus soļus, brīvi iziet ārā, dzīvot normālu dzīvi bez pastāvīgiem ierobežojumiem.

Pēdējos gados esmu mācījusies dzīvot no jauna. Mācījusies pieņemt savu ķermeni, savu jauno realitāti, savas robežas. Bet, godīgi sakot, grūtākais nav sāpes vai rehabilitācija. Grūtākais ir sajūta, ka tava dzīve ir apstājusies, kamēr pasaule turpina virzīties uz priekšu… un tu nespēj tikt līdzi.

Šodien mana lielākā iespēja ir divas ikdienas lietošanas protēzes kājām, kas ļautu man atkal staigāt, strādāt, patstāvīgi pārvietoties un atgūt neatkarību. Protēžu kopējās izmaksas ir 16 000 eiro. Man šo summu nav iespējams segt: es saņemu tikai 270 eiro mēnesī kā invaliditātes pabalstu, manā bankas kontā ir –3500 eiro, un man nav ienākumu, kas varētu tuvināt mani šim mērķim.

Pirms negadījuma mana dzīve bija pilnīgi citāda. Es strādāju auto servisa darbnīcā, palīdzēju būvlaukumos un daudz laika pavadīju ap automašīnām. Es vienmēr centos nodrošināt sevi, būt noderīgs, stāvēt uz savām kājām — gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Un es neko nevēlos vairāk kā spēt to darīt atkal.

Šīs protēzes kājas nav tikai medicīnas ierīces. Tās ir mana iespēja atgūt savu dzīvi:

staigāt, iziet ārā, ceļot, strādāt, veidot nākotni, būt kopā ar saviem mīļajiem un atkal justies brīvam — neieslodzīts, neierobežots ratiņkrēsla vai kruķu dēļ.

Katrs eiro, katrs atbalsta gabaliņš ir solis, ko es reiz zaudēju — un solis, ko jūs man palīdzat atgūt.

Man tas ir vairāk nekā finansiāls atbalsts. Tā ir cerība. Tā ir pārliecība, ka es varu atkal stāvēt stingri uz kājām, virzīties uz priekšu un dzīvot, nevis vienkārši eksistēt.

Paldies visiem, kas mani atbalsta.

Paldies visiem, kas to lasa.

Paldies visiem, kas tic man.