Mani sauc Andrejs, man ir 47 gadi, un visu dzīvi esmu slimojis ar astmu.

Gadiem ilgi esmu cīnījies ar atkārtotām plaušu iekaisumiem un infekcijām.

Šodien esmu nonācis smagākajā brīdī savā dzīvē – man ir diagnosticēta pilnīga elpošanas mazspēja, un manas plaušas darbojas vairs tikai 22 % apmērā.

Ārsti ir vienisprātis: tikai plaušu transplantācija var mani glābt.

Pašlaik es atrodos Gdaņskas Universitātes Klīniskajā centrā, transplantoloģijas nodaļā.

Esmu pieslēgts neinvazīvam ventilatoram (NIV) un saņemu pastāvīgu skābekļa terapiju. Man nav iespējams elpot patstāvīgi.

Notiek atlases process transplantācijai, bet katra gaidīšanas stunda man ir cīņa par izdzīvošanu.

Man ir brīnišķīga sieva, kas katru dienu cīnās par mani un mūsu ģimeni. Lai gan viņa strādā, viņa viena nespēj segt visas izmaksas – rēķinus, dzīvokļa maksājumus un ikdienas izdevumus.

Mums ir arī 6 gadus vecs dēls, kura dēļ es tik ļoti vēlos dzīvot un atgriezties mājās.

No vienas dienas uz otru es zaudēju iespēju strādāt. Visa ģimenes uzturēšana ir uzkritusi uz manas sievas pleciem.

Tāpēc lūdzu atbalstu – ne tikai sev, bet arī viņiem.

Es vācu līdzekļus:

medicīnisko un rehabilitācijas aprīkojumu, kas nepieciešams, lai izdzīvotu, gaidot transplantāciju,

manas ģimenes ikdienas vajadzībām un nepieciešamo ārstēšanu pēc transplantācijas.

Pēc transplantācijas būs nepieciešama ilgstoša imūnsupresīvā ārstēšana, lai novērstu transplantēto plaušu atgrūšanu.

Diemžēl daļa no šiem medikamentiem netiek apmaksāta, un to izmaksas ievērojami pārsniedz mūsu finansiālās iespējas.

Būs nepieciešama arī regulāra rehabilitācija, kā arī biežas pārbaudes un vizītes Gdaņskas Universitātes Klīniskajā centrā, kas saistītas ar papildu transporta un uzturēšanās izmaksām.

Katrs zlotis man ir elpa, cerība un iespēja atgriezties dzīvē – pie dēla, sievas, mājās.

Lūdzu, palīdziet man izdzīvot šo grūtāko laiku. No visas sirds pateicos par jebkādu palīdzību – ziedojumu, dalīšanos, labu vārdu.

Andrzej