Mīļie,

mana pirmā saziņa ar dzīvniekiem notika ar šo brīnišķīgo govs dāmu Aureliju. Es iepazinos ar viņu savā mācību saimniecībā. Viņa jau sen bija piesaistījusi manu uzmanību. Viņa vienmēr bija pēdējā slaukšanas stendā, izvairījās no citām govīm, bija neticami mīlīga, zināja, kā atbrīvoties no barības restēm, un viņai vienkārši bija šis neticami mīlošais, gudrais skatiens. Dziļā sastapšanās ganībās viņa man teica: „Tu esi ļoti īpaša dvēsele.” Es pagriezos, un tur viņa stāvēja. No tā brīža mūs saistīja kaut kas ļoti īpašs. Kad viņai notika negadījums, kurā viņa ievainojās, es viņu aprūpēju. Tad telpā izskanēja, ka viņa tiks nokauta. Kopā ar viņu – arī viņas vēl nedzimušais teļš.

Es uzreiz nolēmu abas izpirkt, citādi vienkārši nevarēja būt!

Tagad abas dzīvo dzīves fermā, kur par tām brīnišķīgi rūpējas. Tām ir brīvas turēšanas novietne ar daudz vietas un vienmēr ir pieeja ganībām. Tās tur paliks, līdz es būšu izveidojusi savu vietu, kur cilvēki un dzīvnieki atkal varēs mierā dzīvot kopā un mācīties viens no otra.

Es no sirds pateicos jums visiem par atbalstu. Es ticu, ka ir cilvēki, kuriem šobrīd ir nedaudz liekas naudas. Viss labākais, Leonie