Nevienam nevajadzētu nākties vērot, kā viņa vecāki cīnās par izdzīvošanu — ne tikai slimības dēļ, bet arī smagu parādu dēļ.

Bet tā ir mana realitāte, katru dienu, kopš 2022. gada.

Manam tēvam diagnosticēja Kapoši sarkomu — agresīvu un sāpīgu ādas vēža formu. Un šī slimība viņu skāra pēc gadiem ilga stresa, raizēm un upuriem. Viņš visu savu dzīvi strādāja mūsu labā, pārvarot izsmelšanu ar pēdējo spēka piliens... bet dzīve viņam nekad nedeva atelpu. Tagad, tā vietā, lai pavadītu savus pēdējos gadus mierā, viņš cīnās gan ar vēzi, gan parādiem.

Es mēģināju viņu aizsargāt. Es gribēju uzņemties šo nastu pati — bet es tikai padarīju situāciju vēl sliktāku. Diemžēl jau pirms viņa saslimšanas mēs bijām ņēmuši aizdevumus un kredītus, lai vienkārši noturētu ģimeni virs ūdens. Kad tika noteikta diagnoze, mēs jau slīgām parādos. Un šodien es nosmokos.

Mūsu ikmēneša parādi ir sasnieguši vairāk nekā 4000 eiro. Šie ir aizdevumi, kas ir dubultojušies, trīskāršojušies, un tagad mēs esam parādā desmit reizes vairāk nekā aizņēmāmies.

Mans tēvs vairs neguļ mierīgi. Viņš pamodas naktī, svīstot, domājot par naudu. Viņa ķermenis sāp, bet emocionālās sāpes ir vēl lielākas — sajūta, ka viņš vairs nevar mums palīdzēt, un tagad mēs esam tie, kam jāpalīdz viņam.

Viņa ārstēšana izmaksā vairāk nekā 500 eiro mēnesī — nauda, kas mums vairs nav. Visa viņa alga tiek novirzīta parādu atmaksai. Un papildus vēzim, kas vājina viņa ķermeni, tieši stress un parādi lēnām viņu salauž. Mēs jūtamies ieslodzīti murgā, no kura nevaram izkļūt.

Māja ir izlikta pārdošanā — pēdējais izmisuma mēģinājums —, bet neviens nenāk to apskatīt. Mums nav pie kā vērsties, nav kur citur meklēt palīdzību. Mēs jūtamies apkaunoti, nobijušies un ilgojamies pēc vienas vienīgas dienas bez bailēm.

Viss, ko es vēlos, ir atbrīvot tēti no šī stresa. Redzēt, kā viņš elpo bez panikas. Zināt, ka rīt nebūs vēl viena rēķina, vēl viena zvana, vēl vienas prasības. Es vēlos, lai viņš dzīvo. Es vēlos, lai viņš ir vesels. Es vēlos turēt viņam roku un teikt:

„Tagad viss ir labi, tēt. Tu esi izcietis pietiekami daudz. Tagad ir mūsu kārta tevi glābt.”

Tāpēc es lūdzu jūsu palīdzību. Lūdzu.

Jebkurš ziedojums, lai cik mazs tas arī būtu, ir solis ceļā uz dziedināšanu. Solis ceļā uz mieru, ko mans tēvs ir pelnījis.

Jūsu atbalsts tiks izmantots:

• Ikmēneša vēža ārstēšanai (vairāk nekā 500 eiro mēnesī)
• Mūs apgrūtinošo parādu atmaksai (4000 eiro mēnesī)
• Tēva iespējas dzīvot bez bailēm un kauna

Ja nevarat ziedot, lūdzu, dalieties ar šo ziņu. Varbūt šis vēstījums sasniegs kādu, kas var palīdzēt.

Varbūt kāda laipna dvēsele izlems kļūt par mūsu brīnumu.

No visas sirds pateicos par to, ka izlasījāt šo ziņu.

Es esmu tikai bērns, kas raud no sāpēm — un es nevaru izturēt domu, ka zaudēšu tēvu.