Sveiki visiem,

Mani sauc Mónika, es esmu ungāriete un man ir 2,5 gadus vecs skaists dēls.

2024. gada 9. augustā mana dzīve sabruka, kad sociālie dienesti atņēma man dēlu, manu visu...

Mēs ieradāmies Zviedrijā 2023. gada oktobrī, un mans mērķis bija pēc iespējas ātrāk atrast darbu, bet es neko neatradu, lai gan pieteicos vairāk nekā 500 dažādām vakancēm...

Mans bijušais vīrs, mūsu dēla tēvs, cīnījās ar tām pašām problēmām, un viņš sāka lietot narkotikas un kļuva par narkomānu... Mēs gribējām pārcelties atpakaļ uz Ungāriju, kur man būtu darbs, māja, kur dzīvot, un viss pārējais, bet sociālie dienesti atņēma man dēlu, sakot, ka tēvs ir narkomāns un es neesmu aizsargājusi savu dēlu. 

Jā, viņš ir atkarīgais, bet nekad nav nodarījis pāri ne man, ne mūsu dēlam!

Viņi gribēja, lai mēs šķirtuies un pārceltos dzīvot atsevišķi, ko mēs arī izdarījām, un tagad es dzīvoju viena dzīvoklī, kas maksā 9500 SEK mēnesī... man nav darba, un es vairs nevaru samaksāt īri, tāpēc man draud izlikšana... un, ja tas notiks, es nekad vairs nesaņemšu atpakaļ savu dēlu...

Es izmēģināju visu, mēģināju lūgt palīdzību sociālajiem dienestiem, bet viņi atteicās sniegt jebkādu palīdzību, un tagad man ir divu mēnešu īres parāds...

Man šeit Zviedrijā nav neviena, un arī mani vecāki nevar man palīdzēt, jo viņi ir veci un pensijā...

Pēdējos 20 gadus es strādāju Ungārijā, man vienmēr bija nauda, es biju tā, kas vienmēr palīdzēja citiem, ja viņiem bija naudas grūtības, un tagad man ir vajadzīga palīdzība.

Lūdzu, palīdziet man samaksāt trīs mēnešu īri un palīdziet man atgūt manu saulīti... kopš viņi viņu aizveda, es esmu mirusi... viņš ir vissvarīgākais manā dzīvē...

Paldies ❤️