SOS Ukrainai.

Karš Ukrainā joprojām turpinās, neraugoties uz dažādu valstu centieniem to pārrunāt. Tas prasa daudzus upurus, gan bērnus, gan pieaugušos, visa valsts ir izpostīta, ir bojāgājušie, ir izpostīta infrastruktūra, raķetes iznīcina civiliedzīvotāju objektus. divu gadu laikā kopš Krievijas agresijas Ukrainā ir gājuši bojā vismaz 10 582 civiliedzīvotāji, tostarp vismaz 587 bērni. 19 875 cilvēki ir ievainoti, tostarp 1298 bērni. Visvairāk civiliedzīvotāji cieta pirmajos kara mēnešos (2022. gada martā bija nogalināti 4289 cilvēki un vēl 3013 ievainoti), un Boča un Irpina kļuva par Krievijas armijas nežēlības pret civiliedzīvotājiem simboliem. Turpmākajos mēnešos kara smagums Ukrainas iedzīvotājiem bija mazāks, tomēr joprojām ievērojams. gadā vidēji mēnesī tika nogalināti 163 un ievainoti 547 civiliedzīvotāji. 2024. gadā (līdz 15.02.2024.) tika nogalināts 241 civiliedzīvotājs.

Lielākā daļa civiliedzīvotāju cieta raķešu uzbrukumos (8898 nogalinātie), kā arī tiešā apšaudē (1341 nogalinātais) un mīnu sprādzienos (343 nogalinātie). Lielākā daļa bojāgājušo civiliedzīvotāju (7668) atradās Ukrainas kontrolētajās teritorijās, kuras apšaudīja Krievija. Visvairāk cilvēku tika nogalināti Doņeckas apgabalā (43 960). Tomēr ļoti liels skaits civiliedzīvotāju tika nogalināti arī ārpus frontes līnijas, piemēram, 206 Harkovas apgabalā, 193 Kijevā, 141 Dņepropetrovskā, 89 Kijevā, 39 Vinicā, 36 Žitomirā un 24 Ļvovā.

Krievijas raķešu apšaudes rezultātā tika iznīcināta civilā infrastruktūra un ēkas: skolas (1072, no tām 236 pilnībā), slimnīcas un medicīnas iestādes (465, no tām 59 pilnībā), elektrostacijas (īpaši uzbrukumā visai Ukrainas teritorijai 10.10.2022.) un dzīvojamās ēkas. Hersonas apgabalā aptuveni 30 % iedzīvotāju dzīvo bojātās un sagrautās ēkās. Krievija bombardēja arī ēkas un iekārtas, ko izmantoja graudu uzglabāšanai un transportēšanai (silosi, ostas, transporta līdzekļi). Tā ir arī uzbrukusi Ukrainas atomelektrostacijām un iznīcinājusi kritisko infrastruktūru, tostarp Kahovas ūdenskrātuves aizsprostu. Aizsprosta nojaukšana izraisīja plūdus, kas skāra gandrīz 1 miljonu cilvēku. Tas iznīcināja vairāk nekā 37 000 dzīvojamo māju, 37 skolas, 11 medicīnas iestādes un 11 000 ha mežu.

Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā aptuveni 10 miljoni cilvēku ir pārvietoti: 3,67 miljoni ir valsts iekšienē pārvietotie iedzīvotāji un 5,97 miljoni ir bēgļi. Gandrīz 17,5 miljoniem cilvēku ir nepieciešama palīdzība bioloģiskās izdzīvošanas nodrošināšanai (uz 13.02.2024.) un 10 miljoniem, tostarp 1,5 miljoniem bērnu, ir nepieciešama psiholoģiskā un psihiatriskā palīdzība.