.. MAZAIS FLORAMJS..LABĀS CERĪBAS BURUKUĢIS ..

MARIJA UN IVIKA : Mēs esam maza ģimene uz liela piedzīvojuma sliekšņa!

MARIJA: Kādu sestdienas rītu Ivica, braucot cauri Splitai, nedaudz apmaldījās un pavisam nejauši nonāca mazajā Spinutas jahtu ostā, klusā Splitas līcī. Un viņš nebūtu viņš, ja nebūtu paskatījies apkārt, lai redzētu, vai tur ir kaut kas interesants.

IVICA: Tā bija viena no tām saulainajām dienām, kas daudzsološi, un tieši tad, kad viss sāka šķietami iet greizi, notika pēkšņa sastapšanās, kurai mūsu neparedzamais Visums bija gatavojies jau ilgu laiku.

MARIJA: Un šoreiz viņa iekšējā balss viņu nepievīla. Starp koka kuģu vrakiem viņš atklāja savu jauno mīlestību – Adrijas jūras skaistuli –, kas bija pamesta laika postā un zemes sausumā.

IVICA: Jā, Splitas Spinutskas ostas stūrī aiz pamestu laivu un dažādu atkritumu kaudzes mierīgi gulēja šķietami aizmirsta, kādreiz slavena mūsu Vidusjūras dāma. Apsegta ar vecu brezentu, viņa joprojām turējās ar cieņu, it kā būtu visskaistākajā vakarkleitā, gatava ballei visu jūru viļņos. Un es domāju, kas gan bija pagājis viņai garām, apstājies, uz viņu paskatījies, iespējams, apbrīnojis viņu, neapstājoties un nedomājot, vai tu vari būt mana, vai es varu tevi aizvest uz to balli?. Es to nezinu, bet zinu, ka esmu, un vēlējos, lai viņa man iemācītu dejot uz viļņiem un vējā, man un manam mīļotajam. Pagarināsim savu dzīvi un bagātināsim to ar draudzību un mīlestību, kas radās mūsu satikšanās brīdī.. pieņemiet manu ielūgumu dejot.

Kam tas pieder, es prātoju, meklējot apkārt kādu, kam pajautāt. Netālu atrodas angārs, angārā tiek gatavota ballīte, bet priekšā tiek gatavota regate. Es zinu, ka atbilde slēpjas tur. Drīz aiz vārda parādās tam piederošā seja ar draudzīgu rokasspiedienu, kurā jau varēja skaidri nojaust pozitīvu iznākumu. Tomēr atslēga ir vārdā, vienīgajā, ko šī skaistule spēj nest, Mala Floramye. Tas uzliek kroni stāstam, kas turpinās ar šo tikšanos.

MARIJA: Un te nu sākas mūsu stāsts. Mēs vēlamies rūpēties par šo slaveno dāmu, kā viņa to ir pelnījusi, iedvest jaunu dzīvību viņas burās un doties jaunā Adrijas jūras piedzīvojumā.

IVICA: Mums priekšā ir daudz darba un samērā lielas investīcijas, taču mēs ticam, ka šī burulaiva patiesi veicinās veselīgu dzīvesveidu, vides apziņu un mīlestību pret laivām, jūru un cilvēkiem.

MARIJA: Mums abiem ir ļoti svarīgi dzīvot saskaņā ar dabu un radīt apstākļus, lai mūsu bērni varētu veidot pozitīvas attiecības ar dabu un pastāvīgi mācīties atbildīgi rūpēties par dabas skaistumu, kas mūs ieskauj. Ar mazo Floramiju mēs vēlamies ne tikai atklāt nezināmus Adrijas jūras nostūrus un brīnumus, bet galvenokārt kartēt Horvātijas piekrastes ekoloģisko situāciju un sazināties ar vietējām biedrībām. Kopā mēs organizēsim radošās darbnīcas bērniem un daudz ko citu, par ko mēs jūs informēsim projekta tīmekļa vietnē.

IVICA: Pievienosim šo tehnisko daļu, lai situāciju padarītu saprotamāku ikvienam. Mazā Floramye ir deviņus metrus gara koka kutera stila burulaiva, kas dzimusi 1965. gadā Pulā un gaida entuziastus, kuri ir pietiekami drosmīgi, lai spertu soļus, lai pagarinātu tās kalpošanas laiku. No personīgās pieredzes es zinu, ko tas patiesībā nozīmē, un es nepametīšu savu neatlaidību, protams, ar savu tuvinieku un visu jūsu atbalstu un palīdzību, kas ļaus mums finansēt šo izaicinājumu pat ar vismazākajiem ziedojumiem. Mēs ceram arī uz draugu un brīvprātīgo palīdzību šajā darbā, kā arī uz profesionālu palīdzību no dārgiem draugiem, kuriem asinīs rit sāls un vējš.

Vēl vairāk mūs iedrošināja šī skaistuļa īpašnieka attieksme, kurš nolēma mums uzdāvināt burulaivu – korpusu, mastu, falli, buras, spāres un vairākas vērtīgas oriģinālās kuģa detaļas. Proti, dzinēju, enkura vinču un dažas detaļas, piemēram, propelleru utt., mēs piekritām pirkt, jo statīvi un uzstādīšanas detaļas jau bija nodrošinātas, un tās ir pierādījušas savu izcilo piemērotību šai burulaivai un ir lieliskā stāvoklī, turklāt par patiesi pieņemamu cenu, un mēs esam viņam no sirds pateicīgi par visu.

MARIJA: Mūsu mērķis ir sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai pat ar vismazākajiem ziedojumiem mēs varētu sasniegt savu mērķi, taču mēs nevēlamies ierobežot neviena dāsnumu. Visa savāktā summa tiks izmantota iepriekšminēto burulaivas detaļu iegādei, tās transportēšanai no Splitas uz Rogoznicu, sausajam dokam renovācijas laikā un visai renovācijai – tas ir, materiāliem un daļai no darba stundām. Visā projekta gaitā mēs turpināsim atjaunināt detalizētu informāciju par to, kam ziedojumi tika izmantoti.

Projekts praktiski jau ir sācies, marta sākumā sagatavosim Malu Floramye transportēšanai un nogādāsim viņu Rogoznicā. Dokumentēsim visu projektu, un visiem ziedotājiem būs pieejams šim nolūkam izveidots video kanāls, kurā viņi varēs mūs skatīties. Ja vēlaties palīdzēt personīgi vai vienkārši vēlaties atnākt un sasveicināties, droši sazinieties ar mums, esat laipni gaidīti.

IVICA: Sens stāsts vēsta, ka dziļi zemē gudra sieviete auž dzīves stāstu, un ikviens, kas uz zemes dara vai saka kaut ko jauku, rada zelta pavedienu, ar kuru viņa var turpināt aust. Iedrošināsim viens otru ar maziem labiem darbiem radīt pietiekami daudz zelta pavedienu, lai ieaustu šo stāstu. Mēs gudri pateiksimies ikvienam, ieaužot jūs visus tajā..un par katru ziedojumu, pat vispieticīgāko, mēs pieticīgi, bet cienīgi atmaksāsim to ar pārsteidzošu uzmanības žestu..Paldies jums visiem, ka palīdzējāt mums īstenot šo projektu..un lai jums seko labs vējš..