Marina no Konkalna un mans vīrs Mikaels no Brestas ir mūsu mājas īpašnieki jau piecus gadus... mēs to iemīlējām mūsu bērnu dēļ, un mums bija nepieciešams tajā strādāt, vienlaikus rūpējoties par bērniem, kurus dzīve ir sabojājusi...

Tā ir domāta kā liela māja 8 cilvēkiem, apstiprināta darbam... tajā ir viss, lai tu justos labi...

Tomēr 45 dienas pēc mūsu iegādes nakts vidū no virtuves gaismas ķermeņiem izplūda ūdens, un sākās elle.

Drīz vien sapratām, ka tas nav nekas jauns un ka 10 gadus vecajā mājā jau ir bijušas daudzas šāda veida problēmas... Bet ir par vēlu, mēs nevaram atgriezties... COVID periods nepalīdzēja...

Tad sākās juridiskā spirāle... tā ir gara... ļoti gara... Pirmais eksperta atzinums 2021. gadā... Advokāta honorāri un avansi, kas mums jāmaksā, lai gan esam sliktā situācijā cietušie...

Mēs dusam zem juridisko maksājumu nastas... Apkures rēķini, kas ir neaptverami, mitrums ir dārgs siltums.... telpā, kas ir pilnīgi sapelējis... Man ir jāatsakās no darba, tādējādi zaudējot ienākumus... Pēc tam manas veselības kaprīzes, kas strauji pasliktinājās 2024. gadā, atklājot deģeneratīvu slimību... Es iegrimstu smagā depresijā...

Mēs vairs nevarējām samaksāt savam advokātam, un eksperts pieprasīja 5000 eiro, lai turpinātu ekspertīzi...

Mēs pārdodam vienu mašīnu, lai remontētu otru, un katra diena ir murgs ar uzkrātajiem rēķiniem...

Šī māja, kas ir mūsu darba instruments, kļūst par mūsu nastu... Bet taisnīgums ir lēns... un pārāk dārgs, lai mēs to varētu atļauties...

Tāpēc mums radās ideja par šo fondu, lai palīdzētu mums samaksāt advokātam, lai tiesa varētu atzīt, ka mēs esam nodevības, slēptu defektu un uzticības pārkāpuma upuri.

Lai mēs varētu parādīt saviem trim bērniem, ka mums vēl ir spēks cīnīties par viņiem, par sevi...

Es ticu cilvēkiem... Es tur esmu paveikusi savu darbu... Es ticu, ka mēs visi, kaut mazliet, varam izdarīt daudz...

Palīdziet mums, mums vēl ir garš ceļš ejams, pārāk garš. Ir pagājuši pieci gadi, kopš sākās mūsu elle, un mēs nevaram samierināties ar to, ka padosimies.

Jau piecus gadus mēs jūtamies ļoti vientuļi... Šodien esmu pārliecināts, ka katra cilvēka sirds joprojām var pukstēt par citiem, un palīdzība tuvākajam ir skaists solidaritātes apliecinājums... Ļaujiet man ticēt, ka tas joprojām ir iespējams.

Par kaut ko majestātisku var kļūt pavisam maza lieta... Jūsu palīdzība mums ir majestātiska...