Sveiki, es vācu naudu, lai atgrieztos savā valstī. Pašlaik dzīvoju Vācijā, kur strādāju līdz negadījumam, kas ar mani notika. Es vēlos atgriezties savā valstī, jo pēc visa šī trokšņa saistībā ar negadījumu pret mani izturējās slikti, un es esmu zaudējis uzticību šai valstij un tās administrācijai. Pašlaik es saņemu pabalstu, kas beigsies janvārī, pabalsts ir neliela naudas summa, kas burtiski ļauj tikai izdzīvot šeit, tāpēc es pat nevaru atlikt naudu, lai atgrieztos, un man nav neviena, kam lūgt palīdzību šajā jautājumā, jo man īsti neviena nav, burtiski runājot. Esmu mēģinājis šeit atrast darbu, bet bez rezultāta, jo zeme, kurā dzīvoju (Reinzeme-Pfalca), iespējams, ir sliktākais reģions Vācijā darba ziņā. Es šeit nostrādāju septiņus gadus vienā uzņēmumā, un, godīgi sakot, ne reizi nebiju aizdomājusies par to, kas notiks, ja zaudēšu darbu. Mans lielais trūkums ir tas, ka man nav autovadītāja apliecības (šajā vecumā to ir žēl apzināties), kas ir liels šķērslis pat darba atrašanai. Diemžēl es nevaru paļauties uz vietējo sabiedrisko transportu, jo tā kustības grafiks sākas plkst. 5 no rīta un līdz tuvākajam rajonam jābrauc 1,5 stundas. Tāpēc dzīve bez automašīnas ir traģēdija. Kā jau iepriekš minēju, janvārī beidzas mans pabalsts, un tad vienīgais, kas man atliek, paliekot bez pajumtes, ir braukt uz Ķelnes vai Berlīnes dzelzceļa staciju. Man ir šausmīgi bail no tā, jo es nekad dzīvē īsti nebiju gaidījis, ka šāda situācija kādreiz varētu atgadīties. Turklāt neviena tuva cilvēka (ģimenes) trūkums izslēdz iespēju saņemt palīdzību no radiniekiem, tāpēc es esmu šeit, šajā portālā, cerot uz vismaz simbolisku palīdzību no jums, par ko būšu bezgala pateicīgs. Es tiešām domāju, ka pēc tik daudziem gadiem, strādājot un maksājot augstus nodokļus, būs kāda JobCentra tipa sociālā situācija, kas man palīdzēs, kad beigsies pabalsti no JobCentra, piemēram, samaksājot par dzīvokli un elektrību - tās ir nelielas summas, un nekas cits man nebūtu vajadzīgs, pat pārtika, bez kuras es varu izdzīvot. Es izlietoju visus savus uzkrājumus, lai tiktu galā ar visiem maksājumiem, jo ar pabalsta summu, kas bija mazāka par 1000 eiro, vienkārši nepietika, ņemot vērā to, cik ātri šeit viss sadārdzinās. Tāpēc es nevaru atļauties atgriezties savā valstī un īrēt pat nelielu istabiņu, līdz atradīšu darbu, un tas noteikti nebūs problēma, īpaši noliktavā. 20 gadu pieredze dara savu. Vienīgā priekšrocība ir tā, ka man visapkārt ir lauki, kur visu sezonu varu dabūt kaut ko paēst. Tāpēc es būtu ļoti pateicīgs par jebkādu palīdzību un es varu strādāt no man sniegtās palīdzības iepriekš liels paldies pat par to, ka izlasāt manas situācijas aprakstu, tad es zināšu, ka kāds par mani domā vēlreiz paldies par jūsu laiku un laba vēlējumi Michal .

Labdien, es vācu naudu, lai atgrieztos savā valstī. Pašlaik es dzīvoju Vācijā, kur līdz nesenam laikam strādāju līdz negadījumam, kas ar mani notika. Es vēlos atgriezties savā valstī, jo pēc visa šī negadījuma ar mani izturējās slikti, un tāpēc es zaudēju uzticību šai valstij un tās administrācijai. Pašlaik saņemu pabalstu, kas beidzas janvārī, pabalsts ir neliela summa, kas burtiski ļauj man tikai izdzīvot šeit, tāpēc es pat nespēju uzkrāt līdzekļus atgriešanai, turklāt man nav neviena, kam lūgt palīdzību šajā jautājumā, jo man tiešām nav neviena burtiski runājoša cilvēka. Es mēģināju atrast jebkādu darbu šeit, kur dzīvoju, bet nesekmīgi, jo federālā zeme (Rheinland-Pfalz), kurā dzīvoju, ir, iespējams, sliktākais reģions Vācijā, runājot par darbu. Es šeit nostrādāju septiņus gadus vienā uzņēmumā, un, godīgi sakot, nekad neesmu aizdomājies, kas notiks, ja zaudēšu darbu. Mans lielais trūkums ir tas, ka man nav autovadītāja apliecības (manā vecumā man ir kauns to apzināties), tas ir liels šķērslis pat darba atrašanā. Diemžēl es nevaru paļauties uz vietējo sabiedrisko transportu, jo kustības grafiks sākas plkst. 5 no rīta, un līdz tuvākajai zonai jābrauc 1,5 stundas. Tāpēc dzīve bez automašīnas ir traģēdija. Kā jau iepriekš minēju, mans pabalsts beidzas janvārī, un tad atliek tikai braukt uz dzelzceļa staciju Kolnā vai Berlīnē un palikt bez pajumtes. Man ir šausmīgi bail no tā, jo es nekad dzīvē īsti nebiju gaidījis, ka šāda situācija kādreiz varētu atgadīties, un neviena tuva cilvēka (ģimenes) trūkums izslēdz iespēju saņemt palīdzību no tuviniekiem, tāpēc es uzstājos šajā portālā, cerot uz vismaz simbolisku palīdzību no jums, par ko būšu bezgalīgi pateicīgs. Es tiešām domāju, ka pēc tik daudziem darba gadiem un lielu nodokļu maksāšanas atradīsies kāda sociālā institūcija, piemēram, JobCenter, kas man palīdzēs, kad beigsies bezdarbnieka pabalsts, finansējot vismaz īri un elektrību, tās ir nelielas summas, un man nekas vairāk nebūtu vajadzīgs, pat ja runa ir par pārtiku, es varu izdzīvot arī bez tās. Es izlietoju visus savus uzkrājumus, lai tiktu galā ar visiem rēķiniem, jo ar pabalsta summu, kas bija mazāka par 1000 eiro, vienkārši nepietika, ņemot vērā to, cik ātri viss šeit sadārdzinās. Tāpēc es nevaru atļauties atgriezties valstī un īrēt pat nelielu istabiņu, līdz atradīšu darbu, un tas nebūs problēma, īpaši noliktavā, 20 gadu pieredze dara savu. Vienīgā priekšrocība ir tā, ka visur apkārt man ir lauki, kur es varu nodrošināties ar kaut ko ēšanai visas sezonas garumā. Tāpēc es būšu ļoti pateicīgs par jebkādu palīdzību, un es varu atstrādāt saņemto palīdzību, jau iepriekš liels paldies, kaut vai par to, ka izlasāt manas situācijas aprakstu, tad zināšu, ka kāds par mani domā, vēlreiz paldies par veltīto laiku un laba vēlējumi, Mihals.