Kā šķīries tēvs es labi zinu, ko nozīmē ciest ne tikai emocionāli, bet arī finansiāli. Pirmkārt un galvenokārt, es esmu piedzīvojis ciešanas un netaisnību. Es cietu no laulības pārkāpšanas, un, neraugoties uz to visu, tiesnesis nolēma nodot manus bērnus pie viņu mātes, atņemt man māju (kas man piederēja un bija apgrūtināta ar hipotēku), uzlikt man uzturlīdzekļus, un es tajā laikā pat biju bez darba. Es saņēmu aptuveni 900 eiro no NASPI, bet man nācās izņemt 600 eiro hipotekārajam kredītam, 300 eiro uzturlīdzekļiem un 350 eiro iemaksai par automašīnu, ko es viņai nopirku uz sava vārda. Absurdi, bet taisnība! Šobrīd, vairāk nekā 11 gadus pēc šķiršanās, man kabatā nav ne eiro, lai gan man ir darbs, kas ļauj nopelnīt algu virs vidējā, bet starp hipotekāro kredītu (600 eiro), jaunās automašīnas maksājumu (450 eiro), bērna uzturlīdzekļiem (pašlaik 450 eiro), maksājumu par likviditāti, kas man nepieciešama 2020. gadā (380 eiro), rēķiniem, pārtikas izdevumiem, bērna apsaimniekošanu (mēs pārvaldām katrs 15 dienas mēnesī, kopīgi norunātajās dienās, un, neskatoties uz visu, es pasēju uzturlīdzekļus...) katru mēnesi es pārsniedzu to, ko nopelnu, tik ļoti, ka ilgtermiņā izšķiedu to, kas bija manā norēķinu kontā. Es gribētu, lai man palīdz, un, kad atgūšu spēkus, palīdzēt trūcīgajiem, nodibinot bezpeļņas organizāciju šķirtiem tēviem. Mans sapnis būtu spēt slēgt visus savus pašreizējos izdevumus, lai es vairs finansiāli neciestu un varētu ar lielāku optimismu sākt raudzīties nākotnē, bet es jau tagad zinu, ka, ja ar šo līdzekļu vākšanas kampaņu izdosies savākt 1 eiro, tas jau būs liels sasniegums. Paldies, ka izlasījāt manu paziņojumu