Es esmu izgudrotājs un divu bērnu tēvs, un šobrīd man ir grūti nodrošināt ģimeni ar pamatvajadzībām.

Es ar savām rokām uzcēlu māju, kurā dzīvojam — ķieģeli pa ķieģelim 20 gadu garumā, un es pat izstrādāju eksperimentālu ierīci, ko sauc par MIKE (Mathematically Inducted Kinetic Energy), kas tagad nodrošina mūsu māju ar enerģiju bez ārēja elektrības avota (un bez jebkāda degvielas, izņemot gravitāciju).

Es vēlos, lai mans izgudrojums paliktu bez maksas, kā dāvana cilvēcei, un es neprasu daudz, tikai tik, lai pārvarētu šo grūto periodu un pabarotu ģimeni, līdz atkal atradīšu darbu, un šodien es nelūdzu finansējumu laboratorijas būvniecībai.

Es lūdzu palīdzību, lai nopirktu pārtiku savai ģimenei.

Bet esmu sasniedzis kritisko punktu. Mums nav ko likt uz galda. Mana sieva un divi dēli nav teikuši ne vārda — viņi klusībā un mīlestībā ir stāvējuši man blakus. Pēc 33 gadiem, nekad viņus nepievīlot, tagad es saskaros ar neiespējamo (jo es neesmu atradis darbu savlaicīgi, pat ja esmu pieredzējis profesionālis, lai turpinātu, kā es to darīju līdz šim).

Es neprasu daudz. Es nevēlos žēlumu. Es vēlos iespēju.

Lai izdzīvotu vēl nedaudz ilgāk. Lai turpinātu strādāt. Lai nodrošinātu saviem izgudrojumiem nākotni, kas kādu dienu varētu palīdzēt cilvēcei risināt enerģētikas problēmas.

Ja jūs varat ziedot kaut ko – paldies. Ja ne, pat vienkārši šīs lapas dalīšana man nozīmētu ļoti daudz.

Ar dziļu cieņu un pateicību,

Mihai Botezatu.