Esmu nolēmis cīnīties pret smadzeņu audzēju un atgūt savu iepriekšējo dzīvi

Ko cilvēks var teikt divus mēnešus pirms savas 55. dzimšanas dienas, kad viņa dzīve vienā mirklī sabrūk gabalos?

Ka mīl savu ģimeni, bērnus, vietu, kur dzīvo, draugus un kopā ar viņiem pavadīto laiku. Doties ekskursijās un braukt ar velosipēdu, klausīties mūziku, lasīt grāmatas un ilgi sarunāties ar saviem bērniem.

Pēkšņi viss mainījās.

Galvassāpes, nogurums, runas traucējumi. Slimnīca, datortomogrāfija un diagnoze – smadzeņu audzējs. Viss notika ļoti ātri. Divus nedēļas vēlāk man jau bija operācija Neiroķirurģijas klīnikā. Pēc operācijas mana runa uzlabojās, un es vairākas reizes dienā apgāju visu klīniku, lai uzlabotu savu fizisko kondīciju.

Jūlija vidū mēs uzzinājām, ka mana slimība ir glioblastoma, kas ir visagresīvākais smadzeņu audzējs un pacientu vidējais izdzīvošanas laiks ir 10–15 mēneši.

Nākamās divas dienas bija šausmīgas.

Es nolēmu, ka, kamēr vien varēšu, cīnīšos pret slimību. Augustā sāku staru terapiju un ķīmijterapiju, ēdu saskaņā ar stingru diētu, cenšos saglabāt ne tikai iekšējo līdzsvaru un labu garastāvokli, bet arī ķermeņa svaru un fizisko formu. Taču Ungārijā turpmāka ārstēšana nav pieejama.

Imūnterapija Vācijā

Pēc šausmīgajām dienām es izlasīju, ka Vācijā ir pieejama imūnterapijas ārstēšana, kas glioblastomas pacientiem sniedz labus rezultātus. Individuāli pielāgota un vairākus mēnešus ilgstoša vakcinoterapija atbalsta imūnsistēmu cīņā pret vēzi. 

Es nolēmu, ka arī es piedalīšos šajā programmā.